Condyle fractures in children and its treatment modalities

Abstract

Kondīls ir visbiežāk sastopamā apakšžokļa lūzuma vieta, tāpēc tas ir svarīgs bērnu sejas traumatoloģijas elements. Tas ir būtisks augšanas centrs augošajā apakšžoklī un funkcionējošs temporomandibulārās locītavas elements, tāpēc agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšana ir būtiska, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu un novērstu jebkādas komplikācijas pēc traumas. Literatūras apskata mērķis ir analizēt literatūru par kondilāru lūzumiem bērniem un to ārstēšanas metodēm. Apskatītas diagnostikas metodes un dažādas ārstēšanas pieejas, kā arī to indikācijas, kontrindikācijas un komplikācijas. Literatūra tika apkopota no PubMed, ScienceDirect un Wiley Online Library, izmantojot tālāk uzskaitītos atslēgas vārdus. Sākotnējās meklēšanas rezultātā tika iegūti 1 275 282 raksti visās trijās platformās. Tika izmantoti tikai raksti angļu valodā, izslēdzot rakstus, kas vecāki par 10 gadiem, un gadījumu aprakstus. Pēc datu bāzu pārbaudes literatūras pārskatā kopumā tika izmantoti 30 raksti. Visizplatītākais apakšžokļa kondīla lūzumu cēlonis ir nelaimes gadījumi, kas saistīti ar kritieniem un sportu, un zēni ir vairāk pakļauti šiem lūzumiem. Kondilārā kaula lūzumus visbiežāk klasificē pēc Lindhala sistēmas. Kondilārā kaula lūzumiem ir raksturīgas sāpes, tūska, maloklūzija un mutes atvēršanas ierobežojums. Diagnozes noteikšanai obligāti jāveic datortomogrāfija. Daudzi autori dod priekšroku slēgtai ārstēšanai, nevis atvērtai ārstēšanai, taču citi pētījumi pierāda, ka vecākiem bērniem ar dislocētiem vai smagi nobīdītiem lūzumiem ir izdevīga atvērta ārstēšana. Neārstēti vai nepareizi ārstēti kondilāru lūzumi bērniem var izraisīt augšanas problēmas, ierobežotu apakšžokļa kustīgumu, maloklūziju un TMJ traucējumus. Tā kā bērniem ir ātra osteoģenēze un labas remodelēšanas spējas, pastāv lielāks ankilozes attīstības risks.

The condyle is the most common fracture location in the mandible and therefore is an important element of pediatric facial traumatology. It is an essential growth center in the developing mandible and a functioning element of the temporomandibular joint, which makes an early diagnosis and timely treatment essential in achieving a successful result and in preventing any complications following trauma. The purpose of the literature review is to analyze the literature regarding condylar fractures in children and its treatment modalities. Diagnostic methods and different treatment approaches are discussed, as well as concerning their indications, contraindications, and complications. Literature was collected from PubMed, ScienceDirect, and Wiley Online Library using the keywords listed below. An initial search resulted in 1,275,282 articles across the three platforms. Only English articles were used, with those older than 10 years and case reports being excluded. After screening databases, a total of 30 articles were used for the literature review. The most prevalent cause of mandibular condyle fractures is fall- and sport related accidents, boys are more prone to sustain them. Condylar fractures are classified most frequently according to Lindhal's system. Condylar fractures are characterized by pain, edema, malocclusion, and mouth opening limitation. CT scans are obligatory for establishing a diagnosis. Many authors prefer closed treatment to open treatment, but other studies demonstrate that older children with dislocated or severely displaced fractures benefit from open therapy. Untreated or improperly treated condylar fractures in children can result in growth problems, limited mandibular mobility, malocclusion, and TMJ disorders. Due to the children’s rapid osteogenesis and good remodeling capabilities, there is a higher risk of developing ankylosis.