Sirds resinhronizācijas iekārtu implantācijas efektivitātes kritēriju izvērtējums pacientiem ar sirds mazspēju Latvijas populācijā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Sirds mazspēja (SM) ir viens no galvenajiem mirstības, hospitalizācijas un invaliditātes cēloņiem pasaulē un arī Latvijā. Farmakoloģiskā terapija nereti nav efektīva, jo tā nespēj novērst izveidojušos sirds kambaru nekoordinēto saraušanos. Pielietojot sirds resinhronizācijas terapiju (CRT), tiek nodrošināta saskaņota abu sirds kambaru saraušanās, tādējādi uzlabojot SM prognozi, taču līdz šim nav skaidrs, kādi sākotnējie faktori varētu ietekmēt CRT efektivitāti. Mērķis. Analizēt ārstēšanas norisi un tās efektivitāti ietekmējošos faktorus SM pacientiem ar vidēji smagu un smagu klīnisko gaitu, pielietojot implantējamās sirds resinhronizācijas iekārtas. Metodes. Prospektīvā viena centra pētījumā tika iekļauti 50 pacienti ar SM, kuriem veikta plānveida CRT iekārtas implantācija. CRT efektivitāte noteikta ehokardiogrāfiski (EhoKG), izvērtējot kreisā kambara izsviedes frakcijas (EF) uzlabošanos pēc 12 un 24 mēnešiem. Pacienti tika dalīti divās pamatgrupās, vadoties pēc EhoKG, prospektīvi izvērtētām kreisā kambara izsviedes frakcijas izmaiņām (ΔEF): • ΔEF uzlabošanās ≥ 10% – CRT “atbildētāji”, • ΔEF uzlabošanās < 10% – CRT “neatbildētāji”. Pētījumā analizēti sākotnējie klīniskie, laboratoriskie faktori, elektrokardiogrāfiskie, EhoKG, CRT ierīces programmēto parametru dati un to izmaiņas 12 un 24 mēnešu laikā. Rezultāti. ΔEF uzlabošanās ≥ 10% pēc 24 mēnešiem bija 27 (60,0%) pacientiem. Pēc CRT implantācijas statistiski nozīmīgi samazinājās pacientu hospitalizācija SM dekompensācijas dēļ, uzlabojās SM funkcionālā klase un 6 minūšu iešanas tests, samazinājās nātrijurētisko faktoru vērtība, uzlabojās EhoKG parametri. Pacientiem (n = 27) ar ΔEF ≥ 10% statistiski nozīmīgi novērots augstāks vidējais sistoliskais asinsspiediens (SAS), platāks QRS un lielāka interventrikulāra mehāniskā dissinhronija (IVMD), salīdzinot ar pacientiem (n = 18), kuriem bija ΔEF < 10%, attiecīgi, 131,89 ± 14,73 vs. 117,78 ± 14,37 mm Hg; p = 0,003, 175,15 ± 20,29 vs. 161,22 ± 25,40 ms; p = 0,048, 51,37 ± 9,45 vs. 27,65 ± 13,5 ms; p < 0,001. Pacienti ar Hisa kūlīša kreisā zara pilnu blokādi (HK KZPB) (n = 35) statistiski nozīmīgi biežāk nonāca CRT efektivitātes grupā salīdzinot ar pacientiem, kuriem nebija HK KZPB (n = 10), attiecīgi 26 (96,3%) vs. 1 (3,7%; p < 0,001). Pacienti (n = 21) ar rētu kreisā kambara sienā statistiski nozīmīgi retāk nonāca CRT efektivitātes grupā salīdzinot ar pacientiem (n = 24) bez rētas 7 (25,9%) vs. 20 (74,1%; p = 0,001). Pacienti ar CRT ieprogrammētu kreisā kambara stimulāciju pirms labā kambara (n = 22) statistiski nozīmīgi biežāk nonāca CRT efektivitātes grupā, salīdzinot ar pacientiem (n = 23), kuriem bija ieprogrammēta labā kambara stimulācija pirms kreisās vai sinhrona abu kambaru stimulācija, attiecīgi 17 (63,0%) vs. 10 (37,0%; p = 0,021). Daudzmainīgo analīze norāda, ka nozīmīgākie CRT efektivitāti ietekmējošie faktori bija sākotnēji HK KZPB, nozīmīga IVMD, augstāks SAS. Secinājumi. Vairāk nekā pusei pētījumā iekļauto pacientu tika sasniegta CRT efektivitāte. CRT implantācija ir droša un efektīva SM ārstēšanas metode. Dominējošie prognostiskie CRT efektivitātes parametri sākotnēji ir HK KZPB, IVMD > 50 ms, SAS virs 130 mm Hg.