Primāras mutes dobuma rekonstrukcijas ar mikrovaskulāriem lēveriem pacientiem ar mutes vēzi vēlīnās stadijās, ietekme uz pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Mutes vēzis ir biežākais vēža veids galvas kakla rajonā. Sākotnēji redzams, kā izmainīta gļotāda, pietūkums vai neliela čūla. Mutes vēzis bieži agrīni metastazējas kakla limfmezglos. Mutes plakanšūnu vēzis ir piektais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem un septītais sievietēm ar predominanci vairāk kā 3% no ļaundabīgiem audzējiem. Pasaulē mutes vēzis sastopams arvien biežāk, kas saistīts ar populācijas pieaugumu un tās novecošanos. Mutes vēža sākotnējā gaita ir asimptomātiska, tāpēc audzējs bieži vien tiek diagnosticēts tikai vēlīnās stadijās. Latvijā pēdējos 10 gados mutes vēža saslimstība ir pieaugusi par 16%. 2016. gadā no 200 pacientiem, kuriem tika konstatēts mutes vēzis, 132 pacientiem tas tika diagnosticēts vēlīnā stadijā. Audzēja ķirurģiska ekscīzija ir pamata ārstēšanas metode. Ekscīzijas defektu ir viegli slēgt audzēja agrīnās stadijās, taču tas kļūst sarežģīti, ja mutes vēzis ir vēlīnā stadijā. Šiem pacientiem nepieciešama audzēja ekscīzija, kakla limfmezglu ekstirpācija un mutes dobuma rekonstrukcija ar lēveri. Ja neveic ķirurģisku ārstēšanu, alternatīva ir staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas. Mūsu pētījuma mērķis bija salīdzināt dzīvildzi pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, ar pacientiem, kuriem pamatārstēšana bija staru terpija. Tika analizēta audzēja izmēra, diferenciācijas pakāpes un lokalizācijas ietekme uz dzīvildzi. Tāpat tika analizēta audzēja lokalizācijas saistība ar audzēja metastazēšanās tieksmi reģionālajos limfmezglos un limfmezglu iesaistes pakāpes ietekme uz pacienta dzīvildzi. Pacientiem, kuriem tika pielietota ķirurģiska ārstēšana, tika veikta pēcoperācijas komplikāciju analīze, kā arī novērtēta dzīves kvalitāte. Pētījumā tika iekļauti 185 pacienti ar mutes vēzi vēlīnā stadijā (III un IV stadija), no kuriem ķirurģiska ārstēšana tika veikta 142 pacientiem, bet staru terpija, kā pamata ārstēšanas metode, tika pielietota 43 pacientiem. Darba rezultātā tika konstatēts, ka vienīgā ārstēšanas metode, kas nodrošina 5 gadu dzīvildzi ir ķirurģiska ārstēšana. Neviens pacients, kuram tika pielietota staru terpija ar vai bez ķīmijterapijas, 5 gadus nenodzīvoja. Savukārt pacientiem, kuriem tika veikta ķirurģiska ārstēšana, 5 gadu dzīvildze bija 42%. Būtiskākie faktori, kas ietekmē pacientu dzīvildzi ir rezekcijas līniju stāvoklis un metastāžu esamība kakla limfmezglos. Pēcoperācijas komplikāciju risks ir saistīts ar mutes dobuma rekonstrukcijas veidu. Pacientiem pēc ķirurģiskas ārstēšanas ir novērojams vispārējās dzīves kvalitātes ievērojams uzlabojums.