Iedzimtas kataraktas heterogenitātes ietekme uz pseidofakiskas acs refrakcijas izmaiņām. Promocijas darbs

Abstract

Iedzimta katarakta ir viena no nopietnākajām iespējamu vājredzību izraisošām pediatriskās oftalmoloģijas slimībām. Tā tiek pieskaitīta retām slimībām, kuras raksturo izplatība, kas mazāka par pieciem gadījumiem uz 10 000 populācijas. Atšķirībā no kataraktas pieaugušam cilvēkam bērna redzes sistēma tikai attīstās, tā ir veidošanās stadijā. Iedzimtas kataraktas jeb bērna acs lēcas apduļķojuma smaguma pakāpe, tā ārstēšanas iespējas un komplikācijas nopietni ietekmē bērna redzes attīstību. Jo agrīnāks būs kataraktas sākšanās laiks, jo blīvāks, plašāks un centrālāks morfoloģiski būs acs lēcas apduļķojums, jo nopietnāks būs apdraudējums bērna redzei. Lai arī Latvija nepieder pie tām pasaules valstīm, kur bērni kļūst akli neoperētu iedzimtu kataraktu dēļ un kataraktas ķirurģiskā korekcija pēdējos divdesmit gados ir ļoti strauji attīstījusies gan pasaulē, gan Latvijā, iedzimtas kataraktas ārstēšana joprojām ir izaicinājums gan bērnu oftalmologiem, gan kataraktas ķirurgiem, gan redzes pedagogiem, optometristiem, pediatriem, neonatologiem, medicīnas ģenētikas speciālistiem, gan bērna vecākiem. Iedzimtas kataraktas izraisītas vājredzības un akluma novēršana ir Pasaules Veselības organizācijas un Starptautiskās akluma novēršanas aģentūras apvienotā projekta “VISION 2020 – Tiesības redzēt” prioritāte. Darba mērķis bija pierādīt redzei nozīmīgas iedzimtas kataraktas heterogenitāti, noteikt pseidofakiskas acs refrakcijas izmaiņu lielumu, bērnam augot, kā arī pierādīt refrakcijas izmaiņu ietekmējošos faktorus. Darbā tika analizēti noteiktā laika periodā (01.01.2006.–31.12.2016.) noteiktā reģionā (Latvijā) visu ķirurģiski koriģēto iedzimtas kataraktas pacientu acu dati. Darba izlasē ietilpa 85 iedzimtas kataraktas pacienti vecumā no 0 līdz 18 gadiem ar 138 acīm ar pseidofakiju. Pētījumā apkopoti, salīdzināti un pētīti iedzimtas kataraktas raksturojošie lielumi, atrastas statistiski nozīmīgas iedzimtas kataraktas raksturojošo lielumu proporciju atšķirības, kas pierāda iedzimtas kataraktas kā sistēmas unikalitāti un heterogenitāti. Darbā tika pētītas acs refrakcijas izmaiņas acīm ar pseidofakiju, pierādīti un salīdzināti to ietekmējošie faktori. Izprotot acs refrakcijas izmaiņu ietekmējošos faktorus, iespējams pamatoti izvēlēties optimālo afakijas korekcijas metodi, laikus sekot un koriģēt atlieku refrakcijas kļūdas un to izmaiņas. Darbā tika atrasts statistiski ticams acs garuma robežlielums, kuru sasniedzot acs refrakcijas izmaiņas, bērnam augot, pēc kataraktas ekstrakcijas veikšanas ar intraokulārās lēcas implantāciju būs salīdzinoši mazākas un paredzamākas. Darbā tika izzinātas un salīdzinātas atšķirīgas intraokulārās lēcas implantācijas taktikas un pierādīta katras acs individuālā intraokulārās lēcas stipruma ietekme uz acs refrakcijas izmaiņām. Darbā tika atrastas statistiski ticamas korelācijas un noteiktas procesa atšķirības dažādos bērna vecumos operētām acīm. Pamatojoties uz interdisciplināra darba (neonatologu, medicīnas ģenētiķu, pediatru, bērnu oftalmologu, kataraktas un priekšējā segmenta acs mikroķirurgu, optometristu, redzes pedagogu) pieredzi, pētījuma rezultātiem un literatūras datiem, izveidotas metodiskas rekomendācijas iedzimtas kataraktas diagnostikai, ārstēšanai un pacientu novērošanai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Latvijā kopumā.