Kriptovalūtas normatīvais regulējums Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā.

Abstract

Darba mērķis ir konstatēt kriptoaktīvu piederību esošajai tiesību sistēmai, apskatīt esošo un paredzamo kriptoaktīvu nozares regulējumu Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā, identificēt problēmjautājumus, kā arī sniegt priekšlikumus normatīvā regulējuma papildināšanai. Sabiedrībā ir novērojams kriptoaktīvu popularitātes kāpums, un parādās arvien jauni veidi kriptoaktīvu izmantošanai, ko apstiprina kriptoaktīvu tirgus kapitalizācijas ievērojamie apmēri. Strauji pieaugot kriptoaktīvu apritei, akūta kļūst vajadzība pēc vienota normatīvā regulējuma, kas ir samērīgs ar dažādo tiesību subjektu interesēm. Esošais tiesiskais regulējums balstās uz vispārējiem civiltiesību principiem, ja vērtē tiesiskos darījumus kriptoaktīvu jomā, savukārt publiskās tiesības, galvenokārt, risina nodokļu piemērošanas jautājumus un uzņēmējdarbības licencēšanas un uzraudzības jomu. Tiesiskais regulējums gan Latvijas Republikā, gan Eiropas Savienībā ir fragmentārs un nekonsekvents attiecībā uz kriptoaktīvu tiesiskā regulējuma aspektiem un izmantoto terminoloģiju. Kriptoaktīvu civiltiesiskā aprite tirgū sasniedz nebijušus apmērus un turpina pieaugt, kas liecina, ka kriptoaktīviem ir mantiska vērtība un tiesiski aktuāls kļūst jautājums par šīs mantiskās vērtības vietu civiltiesību sistēmā. Regulējums Latvijas Republikā šobrīd ietver minimālu prasību kopumu; esošie tiesību akti var tikt piemēroti darījumos ar kriptoaktīviem, kā vispārēja tiesiska norma vai anoloģijas ceļā, tomēr sistēmiski pareizi būtu pieņemt speciālās tiesības normas, kas atbilstoši regulētu kriptoaktīvus, tiesiskos darījumus ar tiem un aizsargātu tiesību subjektu mantiskās intereses. Kriptoaktīvu definēšana, īpašumtiesisko un liettiesisko aspektu regulējums, intelektuālā īpašuma aizsardzība un tiesiska darījuma noslēgšanas formas jautājumi kā arī civiltiesiskās atbildības jautājumi darījumos ir būtiski no civiltiesību nozares aspekta. Papildus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ir risināmi jautājumi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu. Eiropas Savienības šobrīd notiek aktīvs darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par kriptoaktīvu tirgiem izstrādes, lai kopienas ietvaros izveidotu saskaņotu normatīvo regulējumu, sabalansējot tehnoloģiju attīstības nepieciešamību ar pienākumu nodrošināt augstu patērētāju finanšu interešu aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitāti un cīņu pret nelegālas naudas apriti. Darba kopējais lappušu skaits: 81 lappuse.

The objective of the Masters’ Thesis is to identify crypto asset belonging to the existing legal system, to examine the existing regulatory framework of the crypto asset field in the Republic of Latvia and the European Union, identify challenges and make suggestions to complement the regulatory framework. There is an increase of crypto asset popularity among the members of the society, novel ways of crypto asset use are also emerging, which is confirmed by the remarkable crypto asset market capitalization. With the intensification of crypto asset circulation, the need for a common and proportionate legal framework that balances the interests of different categories of right holders becomes urgent. When considering lawful transactions in the crypto asset field, the existing legal framework is based on general civil law principles, however, public law mainly addresses tax treatment as well as company licensing and monitoring activities. The regulatory framework in the Republic of Latvia and the European Union is fragmented and inconsistent with the aspects of crypto asset legal framework and the terminology used. The civil circulation of crypto assets in the market has reached unprecedented amounts and continues to grow, which demonstrates that crypto assets possess financial value, thus it has become increasingly important to legally determine their place in the civil law system. The legal framework in the Republic of Latvia currently includes the minimal set of requirements; the existing laws can be applied as general legal norms when dealing with crypto asset transactions, however, the correct systemic approach would be to adopt special legal norms, which would accordingly regulate crypto assets, transactions with crypto assets and protect the economic interests of legal entities. Various aspects are crucial from the civil law system standpoint: defining crypto assets, regulating the aspects of property and ownership rights, intellectual property rights protection, the form of concluding lawful transaction, the aspects of civil liability. In addition to the regulatory framework improvements, the issues of virtual currency service provider licensing and state control and monitoring system establishment should be resolved. In the European Union, the work on MiCA Regulation is ongoing, in order to develop a harmonized legal framework within the community, balancing the necessity of technological development with the obligation to ensure a high level of protection of consumer economic interests, stability of the financial system and fight against illicit financial flows. The length of the Masters’ Thesis: 81 pages.