Psiholoģiskais terors darba tiesiskajās attiecībās un tā nošķiršana no atšķirīgas attieksmes aizlieguma.

Abstract

Psiholoģiskais terors darba tiesiskajās attiecībās tiek iedalīts mobingā, bosingā, morālā aizskaršanā, bulingā, psiholoģiskajā vardarbībā, kibermobingā. Tas darba vietā rada gan finansiālus zaudējumus, gan arī tādus zaudējumus, kas saistīti ar darba vietas funkcionalitāti, darbinieku savstarpējām attiecībām, darba spējām un darba kvalitāti. Papildus tas viss kopā rada un atstāj negatīvas sekas uz valsts un pašvaldību budžetiem. Psiholoģiskā terora aizliegums tiek saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu - vienlīdzības principu, 94. pantu - personas neaizskaramību, 95. pantu - cilvēka goda un cieņas aizsardzību, 106. pantu - tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, 111. pantu - tiesībām uz veselības aizsardzību, kā arī Darba likumā noteikto vienlīdzības principu un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu. Attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā valsts pārvaldē, papildus būtu attiecināms arī labas pārvaldības principa ievērošana. Pētījuma mērķis ir izpētīt psiholoģiskā terora aizliegumu darba tiesiskajās attiecībās, tā nošķiršanu no atšķirīgas attieksmes aizlieguma, identificēt iespējamās problēmsituācijas un rast iespējamos risinājumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka Darba likumā nav skaidri noteikts aizliegums veikt psiholoģisko teroru, kas noved pie tā, ka darba devēji un darbinieki šo psiholoģiskā terora aizliegumu neievieš savos iekšējos darba kārtības noteikumos vai arī neizprot tā jēgu un būtību, līdz ar to likumdevējam ir nepieciešams noteikt psiholoģiskās vardarbības definīciju un tās aizliegumu. Darba likums arī neļauj pilnvērtīgi darba devējam izskatīt darbinieka iesniegtu sūdzību par psiholoģisko teroru.

Psychological terror in labor legal relations is divided into mobbing, bossing, moral harassment, bullying, psychological violence, cybermobing. It causes financial losses in the workplace, as well as losses related to job functionality, employee relations, work ability and quality of work. In addition, all this creates and has a negative impact on state and local government budgets. The prohibition of psychological terror is related to article 91 of the Constitution of the Republic of Latvia - the principle of equality, article 94 – liberty and sacurity, article 95 - protection of human honor and dignity, article 106 - right to freely choose their employment and workplace, article 111 - right to health protection, as well as the principle of equality and prohibition of different treatment specified in the Labor Law. In addition, compliance with the principle of good administration should apply to public administration staff. The aim of the research is to analyze the psychological terror in labor legal relations, its separation from the prohibition of different treatment, to identify possible problem situations and to find possible solutions. The results of the research show that the Labor Law does not explicitly prohibit psychological terror, which means that employers and employees, do not implement this prohibition of psychological terror in their internal rules of procedure or do not understand its meaning and essence, therefore it is necessary for the legislator to determine the definition of psychological violence and its prohibition. The Labor Law also does not allow the employer to fully investigate a complaint submitted by an employee about psychological terror.