Pašvaldībai piederošo un tai pārvaldībā nodoto dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums un problemātika

Abstract

Nekustamā īpašuma, tajā skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un tajos ietilpstošo dzīvokļu īpašumu, pārvaldības modeļu struktūra ir veidojusies vēsturiski, vairāku gadu desmitu laikā. Tā kā pirms Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Latvijas Republikā nepastāvēja neviens normatīvais akts, kas regulētu kaut minimālās kvalitātes un drošības kritērijus, tika radīta labvēlīga vide katram šajā sektorā nodarbinātajam tiesību subjektam pārvaldīšanas pienākumus īstenot pēc paša godprātības un tiesiskās apziņas modelētiem kritērijiem. 2010.gada 1.janvārī stājoties spēkā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, sektora subjektiem, tajā skaitā arī Latvijas Republikā ietilpstošajām pašvaldībām, nācās pārskatīt pārvaldīšanas jomas organizācijas un tās formējošās struktūras atbilstību jaunpieņemtajam normatīvajam aktam. Tomēr, kā tas tiks atklāts pētījuma gaitā, daļa no reformas ietekmē pieņemtajiem lēmumiem neatbilst funkcija īstenošanai nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, līdz ar ko pašvaldības izstrādāto pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu saturs ir vērtējams kā decentralizēts un pat sadrumstalots, bez standartizētiem pārvaldības principiem, bez izmaksu analīzes dažādiem procesiem un konkrētiem īpašumiem, bez skaidri definētiem, plānošanas dokumentos balstītiem uzdevumiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Autores īstenotajā pētījumā ir apkopoti un atspoguļoti pašvaldības īpašumā un tai pārvaldībā nodoto dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanas tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas problemātikas kolīziju raksturojošie elementi. Pētījuma gaitā autore ir identificējusi tiesiskas nepilnības starp pašvaldību un to pilnvaroto personu noslēgto pārvaldīšanas līgumu saturos, kas rada šķēršļus efektīvas pārvaldīšanas kontinuitātes nodrošināšanai un nepieciešamo sankciju piemērošanai. Tāpat autore ir apzinājusi un sniegusi subjektīvo vērtējumu pašvaldības kā publiskas personas līdzdalības nepieciešamībai kapitālsabiedrībā, kuras profesionālās darbības joma tiek īstenota dzīvojamo ēku pārvaldīšanas sektorā, vēršot uzmanību uz pastāvošajiem korupcijas un ēnu ekonomikas riskiem, kā arī izstrādājusi papildinājumus Civilprocesa likumā nostiprinātajam pagaidu aizsardzības institūtam. Pētījums ietver tiešas norādes uz identificēto problēmu cēloņiem, autorei sniedzot viedokli par konstatēto apstākļu uzlabošanai īstenojamām darbībām un izstrādājot kā normatīvo aktu grozījumus, tā arī to papildinājumus.

The structure of real estate management models, including multi-apartment residential buildings and apartment properties within them, has developed historically over several decades. As before the Law on Management of Dwelling Houses in the Republic of Latvia there was no regulatory enactment that would regulate at least the minimum quality and safety criteria, a favorable environment was created for each legal entity employed in this sector to implement management obligations according to its own integrity and legal consciousness. With the entry into force of the Residential Housing Management Law on 1 January 2010, the entities of the sector, including the local governments within the Republic of Latvia, had to review the compliance of the organization of the management area and its forming structure with the newly adopted regulatory enactment. However, as will be revealed through the study, some of the decisions taken under the reform do not meet the preconditions for the implementation of the function, so the content of management delegation agreements is decentralized and even fragmented, without standardized management principles, without cost analysis, clearly defined objectives and performance indicators based on planning documents. The study summarized by the author reflects the elements characterizing the conflict between the legal regulation of the management of apartment properties transferred to the ownership and management problems because of it’s application. In the course of the research, the author has identified legal shortcomings in the content of the management agreements concluded between the local government and their authorized persons, which create obstacles to ensure effective continuity of management and application of the necessary sanctions. The author has also identified and provided a subjective assessment of the need for the local government to participate in a capital company whose professional activities are implemented in the residential building management sector, drawing attention to the existing risks of corruption and the shadow economy. The research includes direct references to the causes of the identified problems, providing the author with an opinion on the actions to be taken to improve the identified conditions and developing both amendments to the regulatory enactments and their additions. The master's thesis consists of an introduction, two chapters, and a conclusion, which includes a section on conclusions and proposals.