Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-12_pdk
Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorPētersons, Aigars-
dc.contributor.authorOzols, Dzintars-
dc.date.accessioned2020-04-07T15:31:08Z-
dc.date.available2020-04-07T15:31:08Z-
dc.date.issued2019-
dc.identifier.citationOzols, Dz. 2019. Kompleksa pēcoperācijas rezultātu izvērtēšana bērniem ar iedzimtu plaukstas pirmā pirksta hipoplāziju jaunas ķirurģiskas plaukstas rekonstrukcijas metodes pamatojumam: promocijas darba kopsavilkums: specialitāte – bērnu ķirurģija, plastikas ķirurģija un rokas ķirurģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-12_pdk-
dc.identifier.other1–65-
dc.identifier.urihttp://hdl.handle.net/123456789/1102-
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts no 2007. līdz 2017. gadam SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļā, SIA Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķiruģijas centrā un VSIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Aizstāvēšana: 2019. gada 10. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.-
dc.description.abstractIedzimtas augšējās ekstremitātes deformācijas ir reti sastopamas, to biežums literatūrā variē no 0,15 līdz 0,2%.[44,51] Lielākā daļa jeb ~ 70% no šīm deformācijām – sindaktīlijas vai polidaktīlijas – ir nelielas, un tikai 1–2% no visām iedzimtām augšējās ekstremitātes deformācijām ir pirmā pirksta hipoplāzija jeb attīstības traucējumi. Pirmais pirksts ir ļoti nozīmīgs plaukstas funkcionalitātē, nodrošinot līdz pat 50% no plaukstas veiktspējas un tam ir būtiska loma bērna attīstībā. Pareiza pincetes tvēriena izveide notiek12–16 mēnešu vecumā. Nepilnīga pirmā pirksta attīstība var ietekmēt bērna psihoemocionālo attīstību.[27] Pirmā pirksta rekonstrukcija jau vēsturiski ir bijusi nozīmīga. Par pirmo sekmīgo īkšķa rekonstrukciju tiek uzskatīta Nicoladoni 1897. gadā veiktā etapveida īkšķa rekonstrukcija. Attīstoties optiskā palielinājuma ierīcēm, 1965. gadā Buncke veica pirmo mikrovaskulāro kājas pirmā pirksta transplantācijas operāciju rēzus pērtiķiem. Operācija bija sekmīga, lai arī izdzīvoja tikai viens no pārstādītajiem pirkstiem, un jau 1968. gadā Cobett veica kājas lielā pirksta transplantāciju cilvēkam.[19] Pirmo reizi kājas otrā pirksta transplantācija iedzimtas plaukstas pirmā pirksta deformācijas ķirurģiskai ārstēšanai tika veikta 1976. gadā.[72,88] Mikroķirurģijas attīstība Latvijā sākās 1985. gadā, kad slimnīcā „Gaiļezers” tika izveidota mikroķirurģijas nodaļa. Pirmā mikrovaskulārā kājas pirksta transplantācija bērnam ar iedzimtu deformāciju Latvijā veikta 2008. gadā. Turpinot pilnveidot iedzimto deformāciju ārstēšanas tehniku, 2010. gadā tika izveidota jauna ķirurģiska metode iedzimtas īkšķa hipoplāzijas IIIb–V pakāpes rekonstrukcijā – kājas otrā pirksta transplantācija ar MTP locītavas artrodēzi. Metode ļauj saglabāt piecu pirkstu plaukstu un nodrošina labu pirmā pirksta funkcionālo un estētisko izskatu.[75,76] Iedzimtas pirmā pirksta hipoplāzijas II un IIIa pakāpes rekonstrukcijā tiek pielietota plaukstas otrā pirksta atliecējcīpslas pārvietošanas operācija. EIP cīpslas transpozīcijas metode tika izveidota 2007. gadā. Šajā pētījumā veikta detalizēta literatūras avotu analīze par iedzimtas plaukstas pirmā pirksta hipoplāzijas ārstēšanas metodēm un to rezultātiem. Literatūrā visbiežāk aprakstītā metode iedzimtu plaukstas pirmā pirksta IIIb–V pakāpes hipoplāziju rekonstrukcijai ir pollicizācijas metode jeb rokas otrā pirksta pārvietošana īkšķa pozīcijā. Tiek izveidots funkcionāls īkšķis, bet iegūta četru pirkstu plauksta, kuru daudzi autori uzskata par normu rietumvalstīs.[12,64] Otra biežākā rekonstrukcijas metode ir kājas otrā metatarsālā kaula daļas transplantācijas metode, kuras ieguvums ir saglabāta piecu pirkstu plauksta, taču rekonstruētais pirmais pirksts ir mazkustīgs.[16] Pētījuma pirmajā daļā tika apskatīts 21 pacients, no kuriem pētījumā iekļauti 18 pacienti. Pētījuma retrospektīvajā daļā tika veikta funkcionālo datu analīze, nosakot plaukstas tvēriena un pincetes tvēriena spēku, izvērtējot kustību apjomu locītavās. Datu izvērtēšanai izmantotas DASH un PEDI skalas un veikta estētisko rezultātu izvērtēšana, pielietojot VAS skalu. Iegūtie funkcionālie dati tika salīdzināti ar pacientu veselās (neoperētās) rokas datiem un RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Antropoloģijas laboratorijas veiktā funkcionālo datu pētījuma Latvijas bērnu funkcionālo normu noteikšanai rezultātiem. Pacientu ar iedzimtas plaukstas deformācijas pirmā pirksta hipoplāziju funkcionālie dati ir ievērojami vājāki nekā veseliem Latvijas bērniem. Kājas otrā pirksta transplantācijas ar MTP locītavas artrodēzi metodes funkcionālo datu rezultāti ir ļoti līdzīgi kā pollicizācijas metodes funkcionālo datu rezultāti, taču VAS skalas uzrādītie rezultāti bija labāki tieši jaunajai transplantācijas metodei. Pētījuma prospektīvajā daļā tika izstrādāta aptaujas anketa ar mērķi salīdzināt estētiskos rezultātus iedzimtas pirmā pirksta IIIb–V pakāpes hipoplāzijas ārstēšanas metožu salīdzināšanai. Aptaujas anketās tika lūgts vērtēt jaunās ķiruģijas metodes (kājas otrā pirksta transplantācijas ar MTP locītavas artrodēzi) un klasiskās ķiruģijas metodes (pollicizācijas) estētiskos rezultātus. Tika iegūtas 285 respondentu atbildes, kurās ar statistisku ticamību tika labāk novērtēta tieši metode kājas otrā pirksta transplantācijai ar MTP locītavas artrodēzi. Tāpēc piecu pirkstu jaunizveidotā plauksta ir uzskatāma par estētiskāku nekā četru pirkstu plauksta pollicizācijas gadījumā. Kājas otrā pirksta transplantācijas ar MTP locītavas artrodēzi metodes iegūtie funkcionālie un estētiskie rezultāti ļauj mainīt valdošo uzskatu par iedzimtu plaukstas pirmā pirksta hipoplāzijas ārstēšanas metodēm un jauno plaukstas rekonstrukcijas metodi ieteikt kā alternatīvu pollicizācijas metodei. Jaunā ķiruģijas metode, kājas otrā pirksta transplantācija ar MTP locītavas artrodēzi, ir izmantota divu slimnieku ar IIIb pakāpes pirmā pirksta hipoplāziju ārstēšanā. EIP cīpslas transpozīcijas metode ar subperiostālu fiksāciju pielietota II un IIIa pakāpes hipoplāzijas ārstēšanā 14 pacientiem. Klasiskā pollicizācijas metode pielietota divu pacientu ar IIIb–V pakāpes hipoplāziju ārstēšanā. Iegūtie pēcoperācijas funkcionālie un estētiskie rezultāti liecina par līdzvērtīgu funkcionālo rezultātu kājas otrā pirksta transplantācijas metodei un klasiskajai pollicizācijas metodei, bet estētiskie rezultāti izteikti labāki ir pacientiem, kuriem operācija veikta ar jauno transplantācijas metodi.-
dc.formatElectronic-
dc.language.isolv_LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitāte-
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectZinātnes nozare – medicīna, specialitāte – bērnu ķirurģija, plastikas ķirurģija un rokas ķirurģija-
dc.subjectpromocijas darba kopsavilkums-
dc.titleKompleksa pēcoperācijas rezultātu izvērtēšana bērniem ar iedzimtu plaukstas pirmā pirksta hipoplāziju jaunas ķirurģiskas plaukstas rekonstrukcijas metodes pamatojumam. Promocijas darba kopsavilkums-
dc.title.alternativeComplex Postoperative Result Evaluation of Congenital Thumb Hypoplasia for the New Thumb Reconstructive Method’s Substantiation. Summary of the Doctoral Thesis-
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/other-
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-12_pdk-
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2019-12_Ozols-Dz_Kopsav_LV_.pdf2.2 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons