Primāras atvērta kakta glaukomas ķirurģiskās ārstēšanas ietekme uz redzes nerva strukturālajiem un funkcionālajiem rādītājiem un saistība ar ātrija nātrijurētiskā peptīda līmeni. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Glaukoma ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša redzes nerva neiropātija, kuras rezultātā attīstās tīklenes ganglionāro šūnu disfunkcija un bojāeja, radot glaukomai raksturīgas strukturālas un funkcionālas izmaiņas. Sākotnējās stadijās patoloģiskais process noris asimptomātiski, tādēļ pacienti bieži vien tiek diagnosticēti novēloti, kad ir jau attīstījušās neatgriezeniskas funkcionālas un strukturālas izmaiņas. Nekompensēta intraokulārā spiediena gadījumā glaukomatozās neiropātijas progresija norit daudz straujāk nekā kompensēta intraokulārā spiediena gadījumā. Glaukomas gadījumā būtu lietderīgi noteikt papildu rādītājus, kas liecinātu par patoloģiskā procesa progresiju, esošās terapijas efektivitāti un palīdzētu savlaicīgi intensificēt terapiju. Darba mērķis. Veikt primāras atvērta kakta glaukomas ķirurģiskas ārstēšanas ietekmes izpēti uz acs funkcionāliem un strukturāliem parametriem un izvērtēt ANP lomu glaukomas patoģenēzē. Darba metodes. Promocijas darbs sastāv no diviem atsevišķiem pētījumiem. Pirmajā pētījumā tika analizēta glaukomas ķirurģiskas ārstēšanas ietekme uz acs funkcionāliem un strukturāliem parametriem kopumā 96 pacientiem (96 acis). Otrajā pētīumā tika analizēts NT–proANP līmenis acs iekšējā šķidrumā un asins plazmā 58 (58 acis) pacientiem pēc glaukomas operācijas un iegūtie rezultāti salīdzināti ar kontroles grupu. Darba rezultāti. MD vidējais lielums pirms operācijas bija 10,93 ± 4,79 dB, bet pēc veiktās glaukomas operācijas MD vidējais lielums samazinājās līdz 9,99 ± 4,75 dB (p = 0,0916). Statistiski ticama uzlabošanās tika novērota 4. stadijas pacientu grupā no 14,82 ± 0,29 dB līdz 13,24 ± 2,75 dB (p = 0,0482). Analizējot tīklenes nervu šķiedru slāņa biezumu, iegūtie rezultāti parādīja, ka vidējais RNFL lielums statistiski nozīmīgi neatšķiras pacientiem pirms un vienu mēnesi pēc glaukomas operatīvās terapijas. Izvērtējot redzes nerva diska/ekskavācijas attiecību, tika konstatēts statistiski ticams uzlabojums horizontālajā attiecībā (p = 0,03), taču vertikālās attiecības rādītājos netika konstatēta statistiski ticama atšķirība (p = 0,77). Analizējot NT–proANP koncentrāciju, tā bija ievērojami augstāka glaukomas pacientiem nekā kataraktas pacientiem acs priekšējās kameras šķidrumā (0,47 pret 0,09 nmol/l, p = 0,0112), un starpība bija arī statistiski nozīmīga, salīdzinot dažādās primāras atvērta kakta glaukomas stadiju grupas ar kontroles grupu (p = 0,0001). Veicot ROC līknes analīzi NT–proANP intraokulārā šķidruma līmenim, tika konstatēta augstāka izšķiršanas spēja glaukomas gadījumā, salīdzinot ar NT–proANP līmeni asins plazmā. ROC līknes analīzes rezultātā NT–proANP līmenim intraokulārajā šķidrumā tika iegūts AUC lielums 0,865, sensitivitāte 88,5 %, specifitāte 72,7 %, references vērtība 0,075 nmol/L, 95 % KI 0,784–0,947, PPV 0,857, NPV 0,774 (p < 0,001). Secinājumi. Iegūtie dati liecina, ka vienu mēnesi pēc antiglaukomatozās operācijas ir vērojams funkcionālo parametru uzlabojums PAKG 4. stadijā, savukārt agrīnajās PAKG stadijās antiglaukomatozai operācijai nav būtiskas ietekmes uz funkcionālajiem parametriem. Vienu mēnesi pēc antiglaukomatozās operācijas ir vērojams horizontālās e/d attiecības samazinājums, citi strukturālie parametri netiek būtiski ietekmēti. Glaukomas pacientiem ir paaugstināts ANP līmenis priekšējās kameras šķidrumā. ANP koncentrācija priekšējās kameras šķidrumā korelē ar glaukomas stadiju. Intraokulārā šķidruma ANP PAKG gadījumā sensitivitāte ir 88,5 %, specifitāte 72,7 % un references vērtība 0,075 nmol/L. ANP var tikt izvirzīts kā potenciāls primāras atvērta kakta glaukomas biomarķieris.