Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2023-05_pd
Title: Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku. Promocijas darbs
Other Titles: Autonomy in Participation and Health Care and Transition Readiness to Adult Health Care for Young People with Cerebral Palsy. Doctoral Thesis
Authors: Vētra, Anita
Rožkalne, Zane
Keywords: promocijas darbs;cerebrālā trieka;jaunieši;pārejas process;dalība;veselības aprūpe;autonomija
Issue Date: 2023
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Rožkalne, Z. 2023. Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku: promocijas darbs: apakšnozare – sporta medicīna un rehabilitoloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2023-05_pd
Abstract: Cerebrālā trieka ir visbiežāk sastopamais fiziskās nespējas iemesls bērniem, lielākajai daļai piedzīvojot arī pieaugušo vecumposmu. Jauniešiem ar cerebrālo trieku pārejas process uz pieaugušo dzīvi, skarot dalības un veselības aprūpes aspektus, ir sarežģīts posms, kas neveiksmīgas norises rezultātā rada samazinātas autonomijas un veselības riskus. Pētījuma mērķi bija noskaidrot autonomijas pakāpi pārejas vecuma jauniešiem bez vai ar iespējamiem kognitīviem traucējumiem dalībā un veselības aprūpē, gatavību pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi, identificēt ar pārejas procesu saistītos un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot, cik nozīmīgas ir atšķirības veselības un nespējas līmenī jauniešiem ar cerebrālo trieku un tāda paša vecuma kontroles grupai. Pētījuma literatūras apskats ietver zinātnisko bāzi par dalības ierobežojumiem un veselības problēmu riskiem cerebrālās triekas pieaugušo populācijā, raksturo pārejas procesu uz pieaugušo dzīvi, dod ieskatu Latvijas valsts tiesību aktos, kas attiecināmi uz jauniešiem ar cerebrālo trieku gan dalības, gan veselības aprūpes kontekstā, un min piemērus izglītības un nodarbinātības iespējām Latvijā personām ar invaliditāti. Metodoloģija izveidota, lai sniegtu pārejas procesa aktuālās situācijas aprakstu un lai izvirzītu ar procesu saistītos un to ietekmējošos faktorus, kas tiek interpretēti kā veicinoši vai kavējoši, kā arī lai salīdzinātu ar dzīves sfēru aprakstošo funkcionēšanu jauniešiem ar cerebrālo trieku un kontroles grupai. Pētījuma rezultāti norāda, ka lielākais īpatsvars pētījumā iesaistīto pārejas vecuma jauniešu ar cerebrālo trieku ir atkarīgi no vecākiem dalības domēnos “Izglītība un nodarbinātība”, “Finanses”, “Mājsaimniecība” un “Transports”. Dalības domēns “Atpūtas un sociālās aktivitātes” ir vienīgais, kurā lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku ir sasnieguši pilnīgu autonomiju, savukārt dalības domēnos “Intīmās attiecības” un “Seksualitāte” lielākajai daļai jauniešu ar cerebrālo trieku nav pieredzes. Veselības aprūpes domēnos “Aprūpes prasības” un “Rehabilitācijas pakalpojumi” lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku atrodas otrajā autonomijas fāzē, proti, aprūpes prasības tiek formulētas kopā ar vecākiem, bet konsultācijas netiek saņemtas ne pediatrijas, ne pieaugušo rehabilitācijā, savukārt domēnā “Pakalpojumi un palīdzība” lielākā daļa jauniešu joprojām ir pilnībā atkarīgi no vecākiem. Salīdzinot ar kontroles grupas jauniešiem, cerebrālās triekas jauniešu grūtību līmenis sabiedrisko dalību raksturojošos jautājumos lielākoties ir nozīmīgi augstāks, bet kopējais jauniešu ar cerebrālo trieku funkcionēšanu un nespēju raksturojošais grūtību līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā kontroles grupas jauniešiem, turklāt jaunieši ar cerebrālo trieku, veicot dažādus uzdevumus un darbības, daudz biežāk saskaras ar grūtībām. Visbiežākās un spēcīgākās saistības ar kādu no autonomiju dalībā un veselības aprūpē raksturojošiem domēniem konstatē grūtību līmenim pašaprūpē un kognitīvajās funkcijās. Pašaprūpes spējas biežāk ietekmē dalības domēnus, bet kognitīvās funkcijas – veselības aprūpes. Kā nozīmīgs dalību un veselības aprūpes autonomiju atsevišķos domēnos ietekmējošs faktors tika konstatēts arī grūtību līmenis mobilitātē un ikdienas rutīnas aktivitātēs; jaunieša vecums; lielās motorās funkcijas; manuālās prasmes un asistenta nepieciešamības pakāpe. Pārejas gatavībā uz pieaugušo veselības aprūpi pētījumā iesaistīto jauniešu ar cerebrālo trieku vidējais rādītājs atrodas starp sagatavošanās un rīcības fāzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgi ietekmējošie faktori jauniešu ar cerebrālo trieku pārejas gatavībai uz pieaugušo veselības aprūpi ir lielo motoro funkciju līmenis, kognitīvās funkcijas, asistenta nepieciešamības pakāpe, autonomijas pakāpe domēnos “Atpūtas un sociālās aktivitātes” un “Transports”, kā arī grūtību līmenis pašaprūpes darbībās, nozīmīgākajiem esot kognitīvo funkciju līmenim un pašaprūpes spējām.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijā. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātņu promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 1. martā plkst. 14:00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16 un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2023-05_pd
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2023-05_Rozhkalne-Zane_PD_IPD-2895.pdf11.84 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons