Latvijas veselības politikas reforma no 1990. līdz 2020. gadam vēsturiskā institucionālisma skatījumā. Promocijas darbs

Abstract

Veselības politikas reforma veselības aprūpes sistēmā Latvijā ir aktuāla kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā, kad, atjaunojot Latvijas neatkarību, tika uzsākta veselības reforma, īstenojot veselības aprūpes modeļa maiņu. Politisko pārmaiņu veiksmīga izstrāde, pieņemšana un ieviešana ir viena no būtiskākajām valsts pārvaldes funkcijām. Veselības politikas un īstenoto reformu pamatpostulāti demokrātiskās valstīs šo 30 gadu laikā bijuši nemainīgi – nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, efektīvu un modernu veselības aprūpi. Arī reformu uzdevumi bijuši nemainīgi: nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamību atbilstoši mūsdienu pasaules standartu prasībām un pieejamā finansējuma iespējām, uzlabot veselības aprūpes pārvaldību, nodrošinot labāko izmaksu efektivitātes modeli. Tomēr, kā rāda veselības politiku raksturojošie rādītāji, Latvijā joprojām nav sasniegti veselības politikai izvirzītie mērķi, īstenojot reformu un mainot veselības aprūpes modeli, bet salīdzinošajos rādītājos veselības aprūpe Latvijā joprojām būtiski atpaliek ne vien no vidējiem ES valstu rādītājiem, bet arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ar kurām Latvija 1990. gadā bija līdzvērtīgās pozīcijās. Promocijas darba mērķis ir izvērtēt Latvijas veselības aprūpes reformu laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam vēsturiskā institucionālisma skatījumā un sniegt atbildes uz trim pētnieciskajiem jautājumiem: 1) kādas veselības politikas pārmaiņas tika realizētas veselības aprūpes reformas ietvaros; 2) kādi reformas mērķi tika sasniegti, veicot veselības aprūpes sistēmas reformu; 3) kāpēc kavējas izvirzīto mērķu sasniegšana, reformējot Latvijas veselības politiku laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam. Darbā ir veikta Latvijas veselības reformas īstenošanas procesa analīze, kas tika veikta, pārejot no PSRS centralizētās plānveida veselības aprūpes modeļa uz decentralizētu veselības aprūpes sistēmu. Darbā raksturotas pārmaiņas un to rezultāti, vērtējot reformas mērķu sasniegšanu, kā arī sniegtas atbildes uz jautājumu, kāpēc kavējās reformas izvirzīto mērķu sasniegšana. Darba pirmajā nodaļā sniegts izvēlētās teorētiskās pieejas vēsturiskā institucionālisma izvēles pamatojums un raksturojums. Otrajā nodaļā dots kontekstuālais apraksts un pētījuma metodoloģija. Trešajā nodaļā veikta veselības reformas analīze, kuru veido divas daļas. Pirmajā daļā ir apskatītas Latvijas veselības aprūpes sistēmas izmaiņas un to rezultāti, savukārt otrajā daļā veikta politikas ieviešanas procesa analīze, lai identificētu veselības reformas mērķu sasniegšanu kavējošos faktorus. Darba secinājumos ir apkopoti analīzes rezultāti un novērojumi.