Medikamentozās terapijas novērtējums polimorbīdiem pacientiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm.

Abstract

Ir labi zināms, ka polimorbīdu pacientu ārstēšana ir sarežģīta un izaicinoša. Polimorbiditāte ir strauji augoša veselības aprūpes problēma vecāka gadagājuma cilvēku vidū un globāls farmakoekonomisks slogs, šo sāpju ārstēšana patērē 3-10% IKP Eiropas valstīs. Vadlīnijas pārsvarā ir balstītas uz atsevišķu slimību ārstēšanu. Hronisku sāpju pacienti ir 1/5 daļa pasaules iedzīvotāju, reti kad hroniskas sāpes ir izolēts simptoms bez citām komorbiditātēm. Biežākais hronisku sāpju veids muskuloskeletālās sāpes. Pētījuma mērķis ir analizēt medikamentozās mijiedarbības hronisku muskuloskeletālu sāpju terapijā lietotajiem medikamentiem kombinācijā ar citu hronisku slimību terapiju polimorbīdiem pacientiem (≥2 hroniskas slimības), novērtēt terapijas drošību klīniskā farmaceita skatījumā un izstrādāt rekomendācijas potenciāli bīstamu mijiedarbību prevencijai un risku mazināšanai. Materiāli un metodes. Retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Tika analizēti 53 pacientu medicīniskie ieraksti, terapijas (n=53) un medikamentozās mijiedarbības. Tika atlasīti polimorbīdi pacienti ar vismaz vienu hronisku muskuloskeletālu sāpju diagnozi, kas iekļāvās kategorijās hroniskas difūzas muskuloskeletālas sāpes, muguras sāpes, perifēro locītavu sāpes. Visi medikamenti tika skatīti 2 nedēļu intervālā, tika ņemti vērā tie, kas tika lietoti vienlaicīgi. Pētījums ilga 7 mēnešus. Rezultāti. 54,7 % no apskatītajām medikamentozajām terapijām atzīstamas par drošām, bet pieprasa pacienta parametru uzraudzību. 43,4 % atzīstamas par nedrošām un tiek rekomendēts apsvērt terapijas maiņu, jo tikuši nozīmēti medikamenti, kas savā starpā uzrāda mijiedarbības, kas var būt potenciāli bīstamas pacientam. 1,9 % terapiju pieprasa tūlītēju terapijas maiņu, jo medikamentu kombinācija netiek rekomendēta lietošanai kopā un ir ar augstu, potenciāli bīstamu mijiedarbību risku. Starp lietoto medikamentu skaitu un mijiedarbību daudzumu pastāv spēcīga pozitīva korelācija (0.524, p <.001). Medikamentozo terapiju riska novērtējumam tika izveidotas 4 kategorijas, katrai no tām tika apkopoti iemesli, kādēļ konstatētās mijiedarbības ir bīstamas. Secinājumi. Hipotēze tika apstiprināta daļēji. Vairāk kā puse terapiju ir drošas, tomēr gandrīz puse ir ar potenciāli bīstamu mijiedarbību risku un pieprasa terapijas pārskatīšanu. Tika konstatēts, ka lietoto medikamentu skaits korelē ar mijiedarbību skaitu un tas parāda, ka polimorbīdi pacienti ir nozīmīga pētījumu grupa un pieprasa īpaši detalizētu medikamentozās terapijas analīzi, jo ir pakļauti augstākam medikamentozās mijiedarbības riskam. Klīniskā farmaceita kompetencē ir izstrādāt praktiski pielietojamas rekomendācijas medikamentu lietošanā, kas palīdzētu mazināt mijiedarbību risku polimorbīdiem pacientiem ar hroniskām muskuloskeletālām sāpēm. Tādā veidā tiek atspoguļota klīniskā farmaceita loma multidisciplinārā komandā šādu sarežģītu pacientu ārstēšanā.

It is well known that the treatment of polymorbid patients is complex and challenging. Polymorbidity is a rapidly growing health problem among the elderly and a global pharmacoeconomic burden. The guidelines are based on the treatment of individual diseases. Chronic pain patients are 1/5 of the world's population, chronic pain is rarely an isolated symptom without other comorbidities, and the treatment of this kind of pain consumes 3-10% of GDP in European countries. The most common type of chronic pain is musculoskeletal pain. This study focusses on evaluating pharmacotherapy from a drug interaction perspective for polymorbid patients (≥2 chronic diseases) with chronic musculoskeletal pain (CMP). The purpose of the study is to determine drug interactions in pharmacotherapy for CMP in combination with therapy for other chronic diseases and, assess the safety of therapy from the point of view of a clinical pharmacist and develop recommendations for interaction prevention and risk reduction. Materials and Methods. The study design is a retrospective study at Pauls Stradins Clinical University Hospital. Data were collected from 53 polymorbid patients (n=53) medical records. All patients had at least one CMP fit in 3 categories: chronic diffuse musculoskeletal pain, back pain, periferal joint pain. All medications were used simultaneously for a 2 week interval. Results. 54,7% of the pharmacotherapies were safe but require patient monitoring. 43,4% were not safe and it is recommended to consider a therapy modification because interactions were found to be dangerous. 1,9% of therapies require immediate medication change. Between the number of medications used and drug interactions, there was a strong positive correlation. For the risk assessment of pharmacotherapies, 4 categories were created, for each of them were collected the reasons why the identified interactions could be potentially dangerous. Conclusions. More than half of the therapies were safe, but almost half were not from the point of view of drug interactions and required a revision of therapy. There are preventive measures that aim to detect early and prevention of possible interactions. In the treatment of chronic musculoskeletal pain, both analgesics and coanalgesics are used, which make up the majority of pain therapy and show a wide spectrum of interactions. The number of drugs used correlates with the number of drug interactions, which shows that polymorbid patients require a particularly detailed analysis of drug therapy. In this way, the role of the clinical pharmacist in the multidisciplinary team in the treatment of such complex patients is reflected.