Postoperatīvais sāpju menedžments pacientiem pēc zarnu vai kolorektālas operācijas neonkoloģisku slimību dēļ.

Abstract

Postoperatīva atsāpināšana ir svarīgs process pacienta ātrai atlabšanai pēc operācijas. (1) Liela daļa pacientu postoperatīvajā periodā piedzīvo sāpes, kas netiek adekvāti mazinātas. Pieejamas procedūrām specifiskas vadlīnijas, kas ietver multimodālas atsāpināšanas rekomendācijas ar mērķi samazināt hospitalizācijas ilgumu. (2) Zarnu vai kolorektālu operāciju gadījumā postoperatīvā atsāpināšanā svarīgi ir pielietot multimodālu atsāpināšanu, kas realizēta izmantojot racionālus zāļu ievades ceļus un ir pacienta individualizēta. (3) Pētījuma mērķis ir izpētīt esošo postoperatīvo atsāpināšanas praksi pacientiem, kuriem tika veikta zarnu vai kolorektāla operācija neonkoloģisku slimību dēļ, Paula Stradiņa Klīniskas Universitātes slimnīcas (PSKUS) ķirurģijas nodaļās un tās atbilstību labam atsāpināšanas protokolam. Pētījuma dizains ir retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts PSKUS ķirurģijas nodaļās. Iekļaušanas kritēriji: pieaugušie pacienti (≥ 18 gadi); stacionēšana PSKUS ķirurģijas nodaļās 2018. un 2020. gadā; veikta zarnu rezekcijas operācija; diagnozes, kuras dēļ veikta operācija šajā stacionēšanas reizē (Krona slimība, Čūlains (ulcerozs) kolīts, zarnu asinsvadu slimības, paralītisks ileuss un zarnu nosprostojums bez trūces, zarnu divetikuloze. Pētījuma izslēgšanas kritēriji: veikta pretsāpju līdzekļu ievade agrīnajā postoperatīvajā periodā intensīvās terapijas nodaļā (>3 dienām); nav pieejami dokumentēti dati par pacienta atsāpināšanu postoperatīvajā periodā. No slimības vēsturēm tika savākta informācija par pacientu demogrāfiskajiem un klīniskajiem datiem, kā arī par pretsāpju līdzekļiem, kas tika lietoti. Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komitejas atļauja saņemta pirms pētījuma uzsākšanas. Pētījuma iekļauti 64 pacienti, no kuriem 36 pacienti stacionēti 2018. gadā un 28 pacienti 2020. gadā. Stacionēšanas laikā pretsāpju terapija īstenota ar sekojošām pretsāpju līdzekļu grupām: opioīdiem, NPL (nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem), anestēzijas līdzekļiem, pretsāpju un pretdrudža līdzekļiem (paracetamolu un metamizolu). Biežāk lietotie pretsāpju līdzeklis ir trimeperidīns, devā 20 mg, 55 pacientiem (85,9%), metamizols, devā 1000 mg, 32 pacientiem (50,0%) un ketorolaks, devā 30 mg, 21 pacientam (32,8%). Postoperatīvi īstenota multimodāla analgēzija 2018. gadā ir 10 (27,8%) un 2020. gadā 19 (67,9%) pacientiem. No pacientiem, kam nozīmēti opioīdi, ir definēti kritēriji to ievadei pēc vajadzības 2018. gadā 10 (32,3%) un 2020. gadā 23 (95,8%) pacientiem. Izvēlēts racionāls un drošs pretsāpju līdzekļu ievades ceļš 2018. gadā 4 (11,1%) un 2020. gadā 2 (7,1%) pacientiem. Tiek ievērotas pacienta alerģijas un kontridikācijas, nozīmējot pretsāpju līdzekli, 2018. gadā 35 (97,2%) un 2020. gadā 28 (100%) pacientiem. Maksimāli pieļaujamās medikamenta devas netika pārsniegtas, 2 un vairāk NPL netiek kombinēti visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem abos gados. Atbilstoša sāpju intensitātes noteikšana netika veikta nevienam pacientam. Metamizo

Postoperative analgesia is an important part of the rapid recovery after surgery. (1) Most patients in the postoperative period experience pain that is not adequately alleviated. Procedure-specific guidelines are available that include recommendations for multimodal analgesia with the goal of reducing hospital length of stay. (2) In the case of intestinal or colorectal operations, it is important to use multimodal analgesia in postoperative analgesia, which is implemented using rational routes of drug administration and is individualized for the patient. (3) The aim of the study is to investigate the existing postoperative analgesia practice in patients who underwent bowel or colorectal surgery due to non-oncological diseases, in the surgical departments of the Pauls Stradins Clinical University hospital (PSCUH) and its compliance with good analgesia practice protocol. The design of the study is a retrospective longitudal. Inclusion criteria: adult patients (≥ 18 years); hospitalized in PSCUH surgery departments in 2018 and 2020; underwent bowel resection surgery; diagnoses for which surgery was performed during this hospitalization (Crohn's disease, ulcerative colitis, intestinal vascular diseases, paralytic ileus and intestinal obstruction without hernia, intestinal diverticulosis). Study exclusion criteria: administration of analgesics in the early postoperative period in the intensive care unit (> for 3 days); no documented data on the patient's analgesia in the postoperative period. Information on the demographic and clinical data of the patients was collected from the medical records, as well as on the painkillers that were used. The permission of the Ethical Committee of Riga Stradins University was obtained before the start of the study. The study included 64 patients, of which 36 patients were hospitalized in 2018 and 28 patients in 2020. During hospitalization, pain treatment was carried out with the following groups of painkillers: opioids, NSAIDs’ (nonsteroidal anti-inflammatory drugs), anesthetics, analgestics and antipyretics (paracetamol and metamizole). The most frequently used analgesics are trimeperidine, in a dose of 20 mg, in 55 patients (85.9%), metamizole, in a dose of 1000 mg, in 32 patients (50.0%), and ketorolac, in a dose of 30 mg, in 21 patients (32.8%). Postoperative multimodal analgesia was implemented in 10 (27.8%) patients in 2018 and in 19 (67.9%) patients in 2020. Of the patients prescribed opioids, criteria for their administration as needed in 2018 (32.3%) and 23 (95.8%) in 2020 have been defined. In 2018, 4 (11.1%) and in 2020, 2 (7.1%) for patients was chosen a rational and safe route of administration of analgestics. The patient's allergies and drug contraindications are addressed when prescribing an analgesic in 35 (97.2%) patients in 2018 and 28 (100%) in 2020. The maximum permissible doses of drugs were not exceeded, 2 or more NSAIDs were not combined for all patients included in the study in both years.