Miega apnojas riska cerebrovaskulāriem pacientiem

Abstract

Insulta incidence un prevalence ir augsta un prognozē, ka nākotnē tā tikai pieaugs. Akūtiem cerebrovaskulāriem pacientiem obstruktīva miega apnoja (OMA) ir novērojama daudz biežāk nekā vispārējā populācijā. OMA ievērojami palielina insulta pacienta komplikāciju risku, pasliktina pacienta īstermiņa un ilgtermiņa stāvokli, palielina atkārtota insulta un mortalitātes risku nākotnē. Šīs sekas var samazināt laicīgi diagnosticējot un uzsākot OMA ārstēšanu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot OMA risku pacientiem, kas slimo ar cerebrālu infarktu, cerebrālu hemorāģiju vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL) un identificēt papildus riska faktorus un asociētās slimības, kas saistītas ar OMA. Tādejādi tiks vērtēta nepieciešamība pēc rutīnas miega apnojas skrīninga pacientiem pēc insulta un TIL un aktualizēta nepieciešamība pēc viegli pieejama poligrāfijas (PG) un polisomnogrāfijas (PSG) izmeklējuma slimnīcās. Pētījuma dalībnieki tika aptaujāti un noskaidroti sociāldemogrāfiskie lielumi (vecums, dzimums), identificētas blakussaslimšanas, cerebrovaskulārā notikuma veids un smagums, simptomu sākuma laiks, aprēķināts ķermeņa masas indekss (ĶMI) un noteikts miega apnojas risks izmantojot STOP BANG skalu. Papildus tika noteikta dienas miegainība ar Epvortas miegainības skalu, kas netieši var liecināt par OMA smaguma pakāpi. Pētījumā piedalījās 125 dalībnieki - 55 pacienti ar cerebrālu infarktu, cerebrālu hemorāģiju vai TIL un 70 pacienti kontroles grupā. Darba rezultāti uzrāda, ka pētāmā grupā ir augstāks OMA risks nekā kontroles grupā. Kopumā 92,7% pacientiem pēc insulta vai TIL bija paaugstināts OMA risks, bet kontroles grupā - 51,6% gadījumos. Vidējais STOP BANG punktu skaits pētāmā grupā ir 3,76 punkti, bet kontroles grupā 2,43 punkti. Pētāmās grupas dalībniekiem daudz biežāk nekā kontroles grupā tika identificēti OMA riska faktori un asociētās slimības. Trīs visbiežāk identificētie stāvokļi – 92,7% arteriāla hipertensija, 78,2% cita kardiovaskulāra slimība, 76,4% dislipidēmija. Pētāmajā grupā lielāku STOP BANG skalas vērtējumu uzrādīja pacienti ar cukura diabētu (p=0,038). Tika novērots, ka jo lielāka dienas miegainība, jo lielāks miega apnojas risks (p=0,05) un pacienta vecums (p=0,017). Balstoties uz pētījuma rezultātos pierādīto augsto miega apnojas risku akūtiem cerebrovaskulāriem pacientiem, var apgalvot, ka ir nepiciešams ieviest rutīnas miega apnojas skrīningu visiem insulta pacientiem. Augsta riska pacientam būtu jāveic PG vai PSG, tapēc šiem izmeklējumiem ir jābūt viegli pieejamiem slimnīcās. Tādā veidā insulta pacientiem tiks laicīgi diagnosticēta OMA, laicīgi uzsākta terapija tādejādi novēršot vai samazinot negatīvo OMA ietekmi insulta pacientiem.

Stroke incidence and prevalence is high and it is foressen to only grow in the future. Acute cerebrovascular patients more frequently than the general population experience obstructive sleep apnea (OSA). In stroke patients OSA is associated with higher complication occurrence, worse short-term and long-term outcome, higher chance of reccuring stroke and mortality risk. These consequences can be avoided if OSA is diagnosed and treated at an early stage. The aim of this study is to find out OSA risk in acute cerebrovascular patients (ischemic stroke, hemorrhagic stroke or transient ischemic attack (TIA)) and to identify risk factors and associated diseases of OSA. The necessity of sleep apnea screening for patients after stroke and TIA will be evaluated and the need of easy availability of polygraphy (PG) and polysomnography (PSG) in hospitals will be actualized. The participants were questioned about age, gender, comorbidities, type and severity of cerebrovascular event, timing of first symptoms, body mass index (BMI) and the risk of OSA was identified using STOP BANG scale. Also daytime sleepiness was observed with Epwoth Sleepiness scale, which could indirectly indicate the severity of OSA. There were 125 participants – 55 patients in study group with ischemic stroke, hemorrhagic stroke or TIA and 70 people in control group. Results present that bigger OSA risk was indicated in the study group. 92,7% of patients after stroke or TIA had risk of sleep apnea, but in control group the result was 51,6%. Average rating of the STOP BANG scale in the study group was 3,76 points, but in the control group 2,43 points. OSA risk factors were identified more frequently in the study group than in control group. Three of the most often identified conditions were 92,7% arterial hypertension, 78,2% other cardiovascular diseases, 76,4% hyperlipidemia. Higher STOP BANG scale rating was detected in study group patients who had diabetes (p=0,038). It was observed that bigger daytime sleepiness was associated with higher sleep apnea risk (p=0,05) and higher age (p=0,017). Based on the results that there is particulary high sleep apnea risk in acute cerebrovascular patients, concludes that there is a need for sleep apnea screening for all stroke and TIA patients. Patients with high risk need to have PG or PSG. Therefore, PG and PSG has to be easily available in the hospitals. In this way OSA can be diagnosed early and the immediate start of treatment will prevent the bad effects of OSA in stroke patients.