Apzinātībā balstītas deju un kustību terapijas intervence sāpju, depresijas un trauksmes mazināšanai mātēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām

Abstract

Vecāku, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām, paaugstinātā aprūpētāja slodze atstāj sekas uz fizisko veselību, emocionālo labklājību un bieži izpaužas kā trauksme, depresija un sāpes. Apzinātībā balstīta deju un kustību terapija (ABDKT) tika izstrādāta un tās efektivitāte tika pārbaudīta pilotpētījumā hronisko galvassāpju pacientu grupai, kam bieži ir paaugstināti trauksmes un depresijas rādītāji (Majore – Dūšele un Millere, 2019). Pētījuma mērķis: noskaidrot, vai ABDKT intervence mazina sāpes, trauksmi un depresiju mātēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām un izpētīt, kā pētījuma dalībnieces raksturo savu pieredzi piedaloties ABDKT un pētījuma jautājumi ir: (1) Vai ABDKT mazina sāpes, trauksmi un depresiju mātēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām? (2) Kā mātes, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām raksturo savu pieredzi piedaloties ABDKT intervencē? Pētījumam ir secīgais izskaidrojošais jaukto pētījumu dizains. Pētījuma dalībnieki: n=24 (n =12 izpētes grupā; n=12 kontroles grupā), sievietes, vecumā no 25 līdz 60 gadiem, mātes bērnam ar īpašām vajadzībām, ar hroniskām sāpēm un paaugstinātiem trauksmes un/vai depresijas radītājiem. Instrumenti: (1) aptaujas „Apzinātībā balstītas pieejas deju un kustību terapijā efektivitātes novērtējums hronisko sāpju pacientiem psihoemocionālajā rehabilitācijā” (Majore – Dūšele, 2019) sociāldemogrāfiskā un sāpju novērtēšanas daļa (Numeriskā analogu (reitinga) skala (Pain Numeric Rating Scale (Jensen et al., 1986)); (2) “Slimnīcas trauksmes un depresijas skala (HADS-LV)”, (Hospital Anxiety and Depression Scale (HADS) (Zigmond & Snaith, 1983); (3) fokusgrupas intervija. Pētījuma metode: izpētes grupa 5 nedēļas (2x nedēļā) piedalījās 10 sesiju ABDKT intervencē. Kvantitatīvie dati tika ievākti pirms un pēc intervences izpētes un kontroles grupām. Pētījuma kvalitatīvie dati tika ievākti no izpētes grupas pēc intervences. Pētījuma rezultāti: sāpju, trauksmes un depresijas radītāji statistiski nozīmīgi samazinājās izpētes grupai (Vilkoksona kritērijs – p < 0,05). Dalībnieces raksturoja savu pieredzi piedaloties ABDKT 7 tēmu ietvaros - ķermenis, emocijas, apzinātība, rūpes par sevi, ģimene, grupa, organizācija. Dalībnieces novērtēja, ka ABDKT procesā uzmanības vēršana emocionālajai pieredzei ir būtiskāka, nekā vajadzība mazināt fiziskās sāpes. Rezultātā var secināt, ka ABDKT var kalpot, kā īstermiņa intervence emocionālās un fiziskās labklājības uzlabošanai mātēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām. Papildus pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, iesaistot arī tēvus, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, palielinātu datu ticamību.

pThe caregiving demands of parents who take care of the children with special needs, affect their psychological and physical health, and emotional wellbeing, resulting in anxiety, depression and pain. This study utilizes Mindful-Based Dance Movement Therapy (MBDMT) intervention that was developed and tested in the pilot study for the chronic pain patients who often also face anxiety and depression (Majore – Dusele et al., 2021). The purpose of this study is to find out if MBDMT reduces pain, anxiety and depression for mothers who have children with special needs and explore how participants describe their experience of participation in MBDMT. Research questions: (1) Does MBDMT reduce pain, anxiety and depression for mothers of children with special needs? (2) How does the mothers of children with special needs describe their experience of participation in MBDMT? For the research the mixed methods sequential explanatory design was used. Participants: n=24 (MBDMT group – n=12; control group – n=12), women, 25 – 60 years old, mothers of children with special needs, had chronic pain and elevated anxiety and/or depression scores. Instruments: (1) demographic information and pain characteristics from the questionnaire “Evaluation of the efficiency of Mindful-Based Dance Movement Therapy for chronic pain patients in psycho-emotional rehabilitation” (Majore – Dūšele, 2020); (2) Hospital Anxiety and Depression Scale (HADS) (Zigmond & Snaith, 1983); (3) focus group interview. Methodology: MBDMT group received 10 sessions of MBDMT during the period of 5 weeks (2 times a week). Quantitative data was collected before and after the intervention for both – MBDMT and control groups. Qualitative data was acquired after the intervention from the MBDMT group. Results show statistically significant reduction of pain, anxiety and depression scores for the MBDMT group (Wilcoxon test – p < 0,05). Participants described their experience within 7 themes: body, emotions, mindfulness, self-care, family, group, organization. Participants concluded that attention towards the emotional experience during MBDMT was more important than the need to reduce physical pain. In conclusion, MBDMT can be used as a short-term intervention for improvement of emotional and physical wellbeing for mothers of children with special needs. More research with larger sample and inclusion of fathers is necessary to provide more reliable results.