Mākslas terapeita profesionālās identitātes pārmaiņu raksturojums Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā

Abstract

Šī maģistra darba mērķis bija izpētīt mākslas terapeita profesionālās identitātes pārmaiņu raksturojumu Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā. Pētījuma jautājumi: Kāds ir mākslas terapeita profesionālo identitāti veidojošā individuālā domēna pārmaiņu raksturojums Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā? Kāds ir mākslas terapeita profesionālo identitāti veidojošā attiecību domēna pārmaiņu raksturojums Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā? Kāds ir mākslas terapeita profesionālo identitāti veidojošā kolektīvā domēna pārmaiņu raksturojums Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā? Kāds ir mākslas terapieta profesionālās identitātes vizuālais pārmaiņu raksturojums Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā? Pētījuma metode: pētījuma pirmajā posmā veikta aptaujas ,,Mākslas terapeita profesionālās identitātes pārmaiņas digitalizācijas un Covid-19 pandēmijas ietekmē” jautājumu formulēšana un definēšana, atbilstības un saprotamības izvērtēšana, dalībnieki: ekspertu panelis (N = 2), aptaujas jautājumu precizēšana, noformēšana, aptaujas ievietošana tiešsaistes interneta vietnē www.visidati.lv. Pētījuma otrajā posmā datu ievākšana, izmantojot interneta vietni www.visidati.lv, datu analīzes metode: aprakstošā statistika, slēdznstatistika. Dalībnieki: mākslas terapeiti (N = 33), (vizuāli plastiskās mākslas terapeiti n = 10, deju un kustību terapeiti n = 7, mūzikas terapeiti n = 11, drāmas terapeiti n = 5). Trešais posms: fokusgrupas diskusijas (FGD) un vizuālās metodes sagatavošanās posms, tika formulēti FGD jautājumi un vizuālās metodes instrukcija, atbilstības un saprotamības izvērtēšana (ekspertu panelis N = 2), veikta FGD un vizuālās metodes instrukcijas precizēšana. Pirms FGD, tika izsūtīti individuāli uzaicinājumi piedalīties FGD un iegūta informētā piekrišana no dalībniekiem. Pētījuma ceturtajā posmā veiktas četras FGD pa specializācijām, N = 20 mākslas terapeiti (vizuāli plastiskās mākslas terapeiti n = 6, deju un kustību terapeiti n = 5, mūzikas terapeiti n = 5, drāmas terapeiti n = 4). Datu analīzes metode: tematiskā analīze (Braun&Clarke, 2006). Piektajā posmā datu iegūšana izmantojot vizuālo metodi: aicinājums pēc FGD vietnē www.isketch.io, izmantojot otas funkciju, izvēloties melnu krāsu, ar nepārtrauktu līniju uzzīmēt zīmējumu, kas raksturo “Mākslas terapeita pārmaiņas Covid-19 pandēmijas un digitalizācijas laikā”, dot zīmējumam nosaukumu un īsi to raksturot pēc izvēles. Radīto zīmējumu lejuplādēt un nosūtīt uz pētnieka e-pastu alina.pitkevica@outlook.com. Datu analīzes metode: Mākslas terapijas formālo elementu skala (FETAS, Gantt, Tabone, 1998, adaptāciju latviešu valodā veica Ciganovska, 2012, Vejde-Nedviga, 2012), tematiskā analīze (Braun& Clarke, 2006) Pētījuma rezultāti: Mākslas terepeitu profesionālās identitātes pārmaiņu raksturojums individuālajā, attiecību un kolektīvajā domēnā iezīmē savstarpēji pretrunīgas pārmaiņas, saistība ar tālākizglītibas pasākumiem tiešsaistē, pašrefleksiju par sevi profesi

The aim of this master thesis was to investigate the characteristics of the changes in the professional identity of art therapists during the Covid-19 pandemic and digitisation. Research questions: What are the characteristics of the changes in the individual domain of the art therapist's professional identity during the Covid-19 pandemic and digitisation? What are the characteristics of the changes in the relational domain of the art therapist's professional identity during the Covid-19 pandemic and digitisation? What is the pattern of change in the collective domain of the art therapist's professional identity during the Covid-19 pandemic and digitisation? What is the pattern of change in the visual identity of the art therapist's professional identity during the Covid-19 pandemic and digitisation? Research method: formulation and definition of survey questions, relevance and comprehensibility assessment in the first stage of the research, participants: expert panel (N = 2), refinement of survey questions, design. "Survey on the changes in the professional identity of art therapists due to digitisation and the Covid-19 pandemic" online at www.visidati.lv. In the second stage, the research was carried out, data were collected using the website www.visidati.lv, data analysis method: descriptive statistics, inferential statistics. Participants: art therapists (N = 33), (visual and plastic arts therapists n = 10, dance and movement therapists n = 7, music therapists n = 11, drama therapists n = 5). Phase 3: Focus group discussion (FGD) and visual method preparation phase, FGD questions and visual method manual were developed, relevance and comprehensibility assessed (expert panel N = 2), FGD and visual method manual refined. Prior to the FGD, individual invitations to participate in the FGD were sent out and informed consent obtained from participants. In the fourth phase of the study, four FGDs were conducted per specialisation, N = 20 art therapists (visual plastic arts therapists n = 6, dance and movement therapists n = 5, music therapists n = 5, drama therapists n = 4). Data analysis method: thematic analysis (Braun&Clarke, 2006). In the fifth step, the FGD on the website www.isketch.io asked to draw a picture using the brush function, choosing black, with a continuous line, describing the "Change of the art therapist during the Covid-19 pandemic and digitalization", to give the drawing a title and to briefly describe it in a way of their choice. Download the drawing and send it to the researcher's email alina.pitkevica@outlook.com. Method of data analysis: art therapy formal elements scale (FETAS, Gantt, Tabone, 1998, adapted into Latvian by Ciganovska, 2012, Vejde-Nedviga, 2012), thematic analysis (Braun& Clarke, 2006) Study results: The characteristics of changes in the professional identity of art therapists in the individual, relational and collective domains highlighted mutually contradictory changes in relation to online continuing edu