Mūzikā balstīta tīmekļa intervences satura izstrāde garīgo reliģisko un nereliģisko prakšu, būšanas vienatnē un klusumā un laika plānošanas kā pašpalīdzības stratēģiju veicināšanai

Abstract

Pēdējā trīsgadē piedzīvotie notikumi pasaulē globālā mērogā ir atstājuši nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrības fizisko un psiholoģisko veselību. Veselības aprūpes, tostarp mūzikas terapijas, speciālistiem jāmeklē aizvien jauni veidi, kā spēt pielāgoties nenoteiktajai situācijai un nodrošināt ikvienam indivīdam atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus. Maģistra darba mērķis bija izstrādāt mūzikā balstītas tīmekļa intervences saturu garīgo reliģisko un nereliģisko prakšu, būšanas vienatnē un klusumā un laika plānošanas kā pašpalīdzības stratēģiju veicināšanai. Pētījuma mērķim tika izvirzīti attiecīgi uzdevumi – izpētīt pašpalīdzības ietekmi uz dzīves kvalitāti pieaugušo populācijā, kā arī identificēt, izstrādāt un pilnveidot intervences kartēšanas komponentus. Pētījuma metode izvēlēta, balstoties intervences kartēšanas četros soļos. Lai atbildētu uz pētījuma pirmo jautājumu, tika veikta ekspertu (n=7) viedokļu izpētes aptauja un ievākti dati, izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi. Iegūtie rezultāti parāda pašpalīdzības nepietiekamas praktizēšanas riskus, kā arī uzvedību noteicošos faktorus tās praktizēšanas veicināšanai. Lai noskaidrotu, kādi ir intervences un pašpalīdzības stratēģiju prognozējamie uzvedības iznākumi un uzvedības pārmaiņu modelis, kas atbilst tīmekļa intervences specifikai, tika analizēti darba grupas sanāksmēs fiksētie protokoli, kā arī noskaidrots darba grupas dalībnieku (n=4) un ekspertu (n=7) vērtējums, komentāri un ieteikumi. Rezultāti parāda darba grupas un ekspertu vienprātību vērtējumos. Lai atbildētu uz jautājumiem: “Kādi ir intervences veiktspējas mērķi, veiktspēju noteicošie faktori, uzvedības pārmaiņu mērķi un terapeitiskie faktori? Kādas ir uzvedības pārmaiņu metodes un to praktiskais risinājumu intervences aktivitātēs? Kādi ir intervences aktivitāšu mērķi, īstenošanai nepieciešamie materiāli, paredzamais laiks, intervences specifikai atbilstošs aktivitāšu formāts un norise? Kāds ir aktivitāšu materiāla izklāsts?” – sākotnēji tika analizēta pētnieka dienasgrāmata, kur no iegūtajiem kvalitatīvajiem datiem tālāk tika izveidotas intervences kartēšanas tabulas. Tās, vadoties pēc attiecīgajiem intervences kartēšanas soļiem, izvērtēja un ieteikumus un komentārus sniedza darba grupa un eksperti. Kopumā tika izstrādātas 38 aktivitātes pašpalīdzības veicināšanai, izmantojot receptīvās, rekreācijas, improvizācijā un kompozīcijā balstītas mūzikas terapijas metodes. Aktivitātes tika attīstītas, izmantojot integrētā pārmaiņu modeļa apzināšanās, motivācijas un darbības posmus. Rezultāti parāda, ka gan ekspertu, gan darba grupas vērtējumi lielākajā daļā kritēriju ir pietiekami augsti visām pašpalīdzības stratēģijām, kur CVI ir robežās no 0,71 līdz 1,00. Komentāri un ieteikumi kopumā sniegti saistībā ar veiktspējas/pārmaiņu mērķu formulējumu un aktivitāšu izklāsta uzlabojumiem.

The events experienced in the last three years in the world, on a global scale, have had an adverse effect on the physical and psychological health of society. Health care specialists, including music therapy, must constantly look for new ways to be able to adapt to this uncertain situation and provide appropriate health care services for each individual. The aim of this master's thesis was to develop the content of a music-based web intervention to promote spiritual religious and non-religious practices, being alone and in silence and time management as a self-care strategies in music therapy. Relevant tasks were established for the purpose of this research – to investigate the impact of self-care on the quality of life in the adult population, as well as to identify and develop improve intervention mapping components. The research method was chosen based on the four steps of intervention mapping. In order to answer the first question of the research, a survey of the opinions of experts (n=7) was conducted and data was collected using qualitative content analysis. The results obtained demonstrate the risks of insufficient practice of self-care, as well as the determinants for promoting its practice. In order to ascertain the predictable behavior outcomes of the intervention and self-care strategies and the behavior change model that corresponds to the specifics of the web-based intervention, the protocols established at the working group meetings were analyzed. Additionally, the work group assessment of participants (n=4) and experts (n=7) were also analyzed. The results demonstrate the consensus of the working group and experts in their assessments. To answer the questions – What are the intervention performance objectives, determinants, change objectives and therapeutic factors? What are behavior change methods and their practical application in intervention activities? What are the goals of the intervention activities, the materials needed for implementation, the expected time, the format and course of the activities corresponding to the specifics of the intervention? What is the outline of the activity material? – intervention mapping tables were created from the qualitative data obtained. The tables, were evaluated and given comments by the working group and experts. In total, 38 activities were developed to promote self-care using receptive, recreational, improvisation and composition-based music therapy methods. Activities were developed using the stages of the Integrated-Change Model. The results show that both expert and task force ratings in most criteria are sufficiently high for all self-care strategies, with CVI ranging from 0.71 – 1.00. Comments and suggestions are generally provided in relation to improvements in the wording of performance/change objectives and the description of activities.