Title: Seksuālās vardarbības upuru stigmatizācija Latvijā.
Other Titles: Stigmatization of victims of sexual violence in Latvia.
Authors: Anita Pipere
Mārtiņš Roberts Stabinģis
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: seksuālā vardarbība;stigmatizācija;seksuālās vardarbības upuru stigmatizācija;kvalitatīvā kontentanalīze;sexual violence;stigmatization;stigmatization of victims of sexual violence;qualitative content analysis
Issue Date: 2023
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Maģistra darba tēma ir “Seksuālās vardarbības upuru stigmatizācija Latvijā”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā seksuālās vardarbības upuri izjūt stigmatizāciju Latvijā. Pētījuma dizains ir vairāku gadījumu analīze. Pētījumā tika izvirzīti četri jautājumi: kā seksuālu vardarbību piedzīvojuši cilvēki raksturo seksuālu vardarbību piedzīvojušu cilvēku stigmatizāciju Latvijā; kādi ir izplatītākie seksuālās vardarbības upuru stigmatizācijas veidi; kas ir bijis personīgi uztvertās stigmatizācijas avots sabiedrībā un kā šī stigmatizācija ir iespaidojusi viņu rīcību pēc piedzīvotās vardarbības. Pētījumā piedalījās deviņas sievietes vecumā no 26 līdz 46 gadiem (M=32). Datu ieguvei tika izmantotas daļēji strukturētas intervijas. Datu analīzei tika izmantota kvalitatīvā induktīvā kontentanalīze. Datu analīzes rezultātā tika secināts, ka seksuālās vardarbības upuru stigmatizācijai Latvijā ir deviņas dimensijas – “Vardarbības slēpšana”, “Sevis apšaubīšana un vainošana”, “Vardarbības neapzināšanās”, “Institucionāla stigmatizācija”, “Retraumatizācija”, “Personīgās pieredzes devalvēšana”, “Dzimumu stereotipi un aizspriedumi”, “Neticība cietušajam” un “Novēršanās no cietušā”. Biežākie seksuālās vardarbības upuru stigmatizācijas veidi bija “Vardarbības slēpšana”, “Novēršanās no cietušā” un “Dzimumu stereotipi un aizspriedumi”. Pētījumā tika secināts, ka personīgi uztvertās stigmatizācijas avoti bijuši četri – pašstigmatizācija, institucionāla stigmatizācija, tieša komunikācija un publiskā komunikācija, tomēr jāmin, ka arī sabiedrībā pastāvošās attieksmes un aizspriedumi būtu uzskatāms par uztvertās stigmatizācijas avotu. Seksuālu vardarbību piedzīvojušu cilvēku stigmatizācija cietušo rīcību ietekmē vairākos veidos – bieži pēc piedzīvotās vardarbības cietušie nav zinājuši, kā viņiem vajadzētu rīkoties, stigmatizācija veicina to, ka piedzīvotā vardarbība tiek noklusēta, tāpat tā arī iespaidojusi cietušo attiecības ar līdzcilvēkiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka bieži seksuālu vardarbību piedzīvojuši cilvēki savu pieredzi noklusē, tādēļ darbā sniegtas arī rekomendācijas speciālistiem, kas ar seksuālās vardarbības upuriem strādā, tiesībsargājošajām iestādēm un mediju darbiniekiem.
The topic of this Master's thesis is “Stigmatization of victims of sexual violence in Latvia”. The aim of the study was to investigate how victims of sexual violence experience stigmatization in Latvia. The research design is a multiple case analysis. Four research questions were raised in the study: how do people who have experienced sexual violence describe stigmatization of people who have experienced sexual violence in Latvia; what are the most common forms of stigmatization of victims of sexual violence; what has been the source of personally perceived stigmatization in society and how this stigmatization has affected their actions after experiencing violence. Nine women aged 26 to 46 (M=32) participated in the study. Semi-structured interviews were used for data collection. Qualitative inductive content analysis was used for data analysis. The data analysis revealed that the sexual violence victims' stigmatization in Latvia has nine dimensions – “Concealing the violence”, “Self-doubt and self-blame”, “Unawareness of the violence”, “Institutional stigmatization”, “Retraumatization”, “Devaluation of personal experience”, “Gender stereotypes and prejudices”, “Disbelieving violence victim” and “Avoiding the victim”. The most common types of stigmatization of victims of sexual violence were “Concealing the violence”, "Avoiding the victim” and “Gender stereotypes and prejudices”. The study concluded that there were four sources of personally perceived stigmatization – self-stigmatization, institutional stigmatization, direct communication and public communication, however, it should be noted that perceptions and prejudices prevailing in the society should also be considered as a source of perceived stigmatization. Stigmatization of people who have experienced sexual violence has affected actions of the victims in several ways – often after experiencing violence victims had not known what the best course of action would be, stigmatization contributed to the fact that the experienced violence remained undisclosed, and it also affected victims' relationships with other people. The results of the study show that people who have experienced sexual violence often hide their experiences, therefore the thesis also provides recommendations for specialists who work with people who have experienced sexual violence, as well as for law enforcement, authorities and media workers.
Description: Veselības psiholoģija
Health psychology
Psiholoģija
Psychology
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.