Tumšās triādes aptaujas latviešu valodas versijas 2. posma adaptācija.

Abstract

Darba mērķis veikt Tumšās triādes aptaujas latviešu valodas versijas 2. posma adaptāciju. Pētījums balstās Latvijas Klīniskai personības testa teorētiskajos pieņēmumos (turpmāk – LKPT) pilnā versija kas, savukārt, ir balstīts SSK – 10 – Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmas klasifikātora, 10. versijā (ICD-10 – International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems) un Tumšā triādes aptaujas teorētisko modeli. Pētījumā piedalījās 235 respondenti, (70,2% sievietes, 29,8% vīrieši) vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 35,8, Std = 13,4). Instrumentārijs. Latvijas Klīniskai personības tests (turpmāk – LKPT) piln versija un Tumšā triādes aptauja. Procedūra. Dati tika ievākti respondentiem aizpildot divas aptaujas divos dažādos portālos. Pirmā aptauja Tumšā triādes aptauja tika aizpildīta mājās lapa webanketa.lv. Otrā, LKPT pilnā versija tika nosūtīta no Exploro.lv, individuāli katram respondentam. Abas aptaujas respondenti pildīja individuāli tiešsaistē, nodrošinot asistēšanu (maģistra darba autore un maģistradarba vadītāja) visu testēšanas laiku. Katrs dalībnieks sniedza informēto piekrišanu. Tika ņemtas vērā ētiskās vadlīnijas. Visi dalībnieki tika informēti, ka piedalīšanās ir brīvprātīga un visi dati būs anonīmi un konfidenciāli. Tika ievēroti anonimitātes un konfidencialitātes principi. Rezultāti. Reakcijas indekss un diskriminācijas indekss atrodas noteiktajās robežās, izņemot “Psihopātijas” skalu. Tumšās triādes skalas uzrāda pieņemamus testa iekšējās saskaņotības rādītāji. Pētījumā veidojas triju faktoru struktūra. Tumšās triādes pamatotību, tika veikta veikts konverģentās pamatotības pētījums, kur tika atrastas statistiski nozīmīgas saistības tumšas triādes aptaujas skalām ar Latvijas klīniskā personības testa skalām, kas mēra līdzīgas pazīmes. Ka arī pastāv statistiski nozīmīgas dzimum atšķirības visās Tumšās triādes skalās. Secinājumi. Pētījuma gūtās atziņas varētu būt izmantojamas praktiskajā̄ darbā ar indivīdiem darbā vidē, juridiskajā psiholoģijā. Tumšas triādes aptauja var būt izmantojams instruments mērījumu veikšanai gan pētniecībā, gan praktiski psiholoģiskajā izpētē. Testa adaptācijās procesā veikta konverģentās validēties izpēte. Atslēgas vārdi: Personības iezīmes, patoloģiskās personības iezīmes, impulsivitāte, atkarība, negatīva emocionalitāte, kompulsivitāte, dīvainība, antagonisms, atsvešinātība, tumša triāde, narcisms.

The aim of this paper is to adapt the Latvian version of the Dark Triad survey to the Latvian version, stage 2. The study is based on the theoretical assumptions of the full version of the Latvian Clinical Personality Test (LKPT), which in turn is based on the ICD-10 (International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems) and the theoretical model of the Dark Triad Questionnaire. The study included 235 respondents (70.2% female, 29.8% male) aged 18-75 years (M = 35.8, Std = 13.4). Instrumentarium. Full version of the Latvian Clinical Personality Test (LKPT) and the Dark Triad Questionnaire. Procedure. Data were collected by respondents completing two questionnaires on two different portals. The first survey, the Dark Triad Survey, was completed at home on webanketa.lv. The second, the full version of the LCPT was sent from Exploro.lv, individually to each respondent. Both surveys were completed individually online by the respondents, with assistance provided (by the author and supervisor of the Master's thesis) throughout the testing. Each participant provided informed consent. Ethical guidelines were taken into account. All participants were informed that participation was voluntary and all data would be anonymous and confidential. The principles of anonymity and confidentiality were respected. Results. The Reaction Index and the Discrimination Index are within the limits, except for the Psychopathy scale. The Dark Triad scales show acceptable test-retest internal consistency. A three-factor structure emerges in the study. A convergent validity study was conducted, where statistically significant relationships were found for the Dark Triad questionnaire scales with the Latvian Clinical Personality Test scales measuring similar traits. There were also statistically significant gender differences across all Dark Triad scales. Conclusions. The findings of the study could be used in practical work with individuals in the work environment, in legal psychology. The Dark Triad Questionnaire can be a useful tool for measurement in both research and practical psychological research. In the process of test adaptations, convergent validity research has been conducted.