Veselības prokrastinācijas un uztvertā sociālā atbalsta saistība ar veselības uzvedību vīriešiem vecumā no 45 gadiem.

Abstract

Veselības uzvedība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem indivīdu dzīves kvalitātes un ilga mūža nodrošināšanai. Latvijā skaidri iezīmējās ar veselības uzvedību saistīta problēma iedzīvotāju grupā, kas ir vīrieši vecumā no 45 gadiem. Statistikas dati uzrāda, ka vīriešu dzīves ilgums Latvijā ir par 9,8 gadiem īsāks nekā sievietēm, savukārt mirstības cēloņi ir saistīti ar saslimšanām, kuras ir saistītas ar veselības uzvedību. Pētījums notika divos posmos. Pirmā posma pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot Veselību veicinoša dzīvesstila aptaujas (Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II ) iekšējās saskaņotības un satura pamatotības atbilstību normām un noskaidrot satura pamatotību Veselību veicinoša dzīvesstila aptaujai. Otrā posma pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp veselības prokrastināciju, uztverto sociālo atbalstu un veselības uzvedību vīriešiem no 45 gadiem, kā arī noskaidrot, vai uztvertais sociālais atbalsts un veselības prokrastinācija ļauj prognozēt veselības uzvedības rādītājus vīriešiem vecumā no 45 gadiem. Pirmajā posmā piedalījās 73 respondenti. Otrajā posmā, tika ievākti dati no 205 respondentiem – vīriešiem vecumā no 45 gadiem. Pētījuma otrajā posmā tika izmantoti sekojoši instrumenti: Veselību veicinoša dzīvesstila aptauja (Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987, Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (Multidimentional scale of percieved social support, MSPSS; Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988; adaptāciju latviešu valodā veica Voitkāne, 2001), Veselības prokrastinācijas skala (veselības prokrastinācijas mērīšanai apgalvojumus no Prokrastinācijas skalas (The Pure Procrastination Scale, Steel, 2010) pielāgojusi Silkāne (2018)). Apkopojot rezultātus, tika konstatēta uztvertā sociālā atbalsta un veselības prokrastinācijas saistība ar veselības uzvedību vīriešiem vecumā no 45 gadiem - indivīdiem ar augstāku uztverto sociālo atbalstu būs raksturīgi augstāki veselības uzvedības rādītāji, savukārt indivīdiem ar augstākiem veselības prokrastinācijas rādītājiem būs zemākā iesaiste veselības uzvedībā, un līdz ar to zemāki veselības uzvedības rādītāji. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka uztvertais sociālais atbalsts pozitīvi prognozē veselības uzvedības rādītājus un veselības prokrastinācija negatīvi prognozē veselības uzvedības rādītājus. Veselību veicinoša dzīvesveida aptaujas iekšējā saskaņotība atbilst pieņemtajām normām. Veselību veicinoša dzīvesveida aptaujas satura pamatotība atbilst normām.

In Latvia health-behaviour related issues become particularly apparent for men in the age group over 45 years. According to the statistics, male life expectancy in Latvia is by 9.8 years lower than that of Latvian women and their causes of death are related to diseases attributable to health behaviour. For the purpose of the thesis, the author conducted a two-stage study. The research tasks of the first study stage were to assess the compliance of the internal coherence and contextual validity of the Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II questionnaire with the applicable norms and to verify contextual suitability of the health promoting lifestyle survey. The tasks of the second research stage were to identify any possible links among health procrastination, perceived social support and health behaviour in male aged over 45 years and to establish whether the perceived social support and health procrastination allow forecast health behaviour indicators in men covering the given age group. The first stage of the survey involved 73 respondents. The second stage comprised collection of data from 205 respondents – men in the age over 45 years. The following survey tools were applied to the second research stage: a health promoting lifestyle questionnaire (Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987), a multidimensional scale of perceived social support (Multidimensional scale of perceived social support, MSPSS; Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988; adapted to the Latvian language by Voitkane in 2001) and a health procrastination scale (statements for measuring health procrastination) (The Pure Procrastination Scale, Steel, 2010, adapted to the Latvian language by Silkane in 2018). The study outcomes show a link between the perceived social support and health procrastination in male aged over 45 years – individuals with higher perceived social support tend to demonstrate a higher health behaviour score, whereas individuals with higher health procrastination rate have lower participation in health behaviour and thus lower health behaviour indicators. The results of the research confirm that the perceived social support positively forecasts health behaviour indicators whereas health procrastination gives a negative forecast of health-behaviour indicators. The internal coherence and the contextual validity of the health promoting lifestyle questionnaire are in conformity with the applicable norms.