Klīnisko un veselības psihologu pieredze psiholoģiskās palīdzības sniegšanā attālināti.

Abstract

Nosaukums: Klīnisko un veselības psihologu pieredze psiholoģiskās palīdzības sniegšanā attālināti. Pamatojums: Latvijā 2021. gadā pandēmijas ierobežojumu ietekmē psiholoģiskā palīdzība bija jāpārceļ uz attālināto formātu. Psihologi nebija sagatavoti un apmācīti darbam tiešsaistes vidē, tādēļ bija nepieciešams pielāgoties jaunajam darba formātam, kas daudziem bija izaicinājumus dažādos aspektos. Dziļāka izpratne par psihologu pieredzi, saskaroties ar negaidītiem izaicinājumiem, var palīdzēt noskaidrot vajadzības, ierobežojumus un citus aspektus saistībā ar attālināto psiholoģiskās palīdzības sniegšanu klientiem. Mērķis: Noskaidrot klīnisko un veselības psihologu pieredzi, sniedzot klientiem attālināto psiholoģisko palīdzību. Metode: Pētījuma ietvaros tika pielietots kvalitatīvās pētniecības dizains, izmantojot fenomenoloģisko pieeju, kuru parasti īsteno jomās, kas vēl nav pietiekoši izpētītas, lai aprakstītu fenomena būtību, izpētot fenomenu no intervēto perspektīvas. Tika veiktas septiņas individuālas, daļēji strukturētas intervijas, attālināti Zoom vietnē. Tika pielietota psiholoģiskās fenomenoloģijas datu analīzes metode. Rezultāti: Pētītais fenomens: psihologa pieredze, sniedzot psiholoģisko palīdzību klientiem attālināti, tika aprakstīts, strukturējot to četrās tēmās: psihologu pašizjūta, strādājot attālināti; psihologu saiknes izjūta ar klientu attālinātās psiholoģiskās palīdzības un konsultācijas laikā; psihologu pielāgošanās un adaptēšanās, konsultējot klientus attālināti; psihologu izjūtas par attālinātās psiholoģiskās palīdzības un konsultēšanas nākotnes perspektīvām. Secinājumi: Psihologu pašizjūta, strādājot attālināti, katram ir unikāla. No otras puses, uzsākot attālināto konsultēšanu, visi psihologi saskārās ar līdzīgām izjūtām — nedrošību, bailēm, šaubām par spēju sniegt atbalstu klientiem. Psihologi spēj attālinātajā darbā izveidot tikpat ciešas saiknes ar klientiem kā klātienes konsultācijās un sasniegt izvirzītos mērķus. Psihologi patstāvīgi mācoties apguva zināšanas un prasmes, kuru trūkumu izjuta sākumā. Psihologi spēja pielāgoties un turpmāk plāno pāriet uz pilnīgu vai daļēju attālināto konsultēšanu. Visi izjūt nepieciešamību pēc specifiskām zināšanām attālināto konsultāciju īstenošanai.

Title: Experience of clinical and health psychologists in providing psychological assistance remotely Background: In Latvia in 2021, due to pandemic restrictions, psychological support had to be moved to a remote format. Psychologists were not prepared and trained to work in an online environment, so they had to adapt to the new working format, which was challenging for many in different aspects. A deeper understanding of psychologists' experiences of facing unexpected challenges can help to clarify needs, limitations and other aspects of providing remote psychological support to clients. Objective: To clarify the experiences of clinical and health psychologists in providing remote psychological support to clients. Method: Qualitative research design was used in this study, applying a phenomenological approach, which is typically conducted in areas that are not yet sufficiently researched to describe the nature of the phenomenon, by exploring the phenomenon from the perspective of the people involved. Seven individual, semi-structured interviews were conducted remotely on Zoom. The method of data analysis used was that of psychological phenomenology. Results: The phenomenon under investigation: psychologists' experiences of providing psychological help to clients remotely, was described by structuring it into four themes: psychologists' sense of self when working remotely; psychologists' sense of connection with clients during remote psychological help and counselling; psychologists’ adjustment and adaptation to counselling clients remotely; psychologists’ feelings about the future perspectives of remote psychological help and counselling. Conclusions: Psychologists’ sense of self when working remotely is unique to each of them; at the same time, when starting remote counselling, psychologists faced similar feelings — insecurity, fear, doubts about their ability to support clients. Psychologists are able to connect as closely with clients remotely as in face-to-face counselling and achieve their goals. Psychologists have acquired the knowledge and skills they felt they lacked at the beginning through self-instruction; they have been able to adapt and plan to move to full or partial remote counselling in the future. All feel the need for knowledge specific to the implementation of remote counselling.