Psiholoģiskā noturība un slimības noliegšana kā līdzestīgu uzvedību prognozējošie faktori hroniski slimiem pacientiem primārajā aprūpē.

Abstract

Maģistra darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā psiholoģiskā noturība (resilience) un slimības noliegšana (illness denial) prognozē līdzestīgu uzvedību (adherent behaviour) pacientiem ar hroniskām slimībām primārajā veselības aprūpē. Metode. Pētījuma izlase ir mērķtiecīga, kas sastāv no Latvijā dzīvojošiem respondentiem (N=202) – 72,80 % sievietēm (n=147), 27,20 % darbspējīgā vecumā no 22 līdz 65 gadiem (M=53,40; SD=11,08) ar kādu noteiktu hronisku slimību (slimības ilgums vairāk par vienu gadu, National Center for Chronic Disease Prevention and Health Promotion, 2022a). Instrumentārijs. Sociodemogrāfisko datu un ar slimību saistīto datu anketa – jautājumi par vecumu, dzimumu, diagnozi. Konores–Deividsona Dzīvesspēka aptauja (Connor–Davidson Resilience Scale, CDRISC–25, Connor & Davidson, 2003, adaptāciju latviešu valodā veikušas Skaldere–Darmudasa un Sudraba, 2021), (α = 0,89). Pašvērtējuma aptaujā izmantota Likerta skala (0 – 4), augstāks punktu skaits liecina par augstāku psiholoģisko noturību. Slimības noliegšanas aptauja (Illness Denial Questionnaire-Short Form, IDQ-SF, Rossi Ferrario et al., 2019). Astoņu pantu pašvērtējuma instruments (α = 0,76). Atbildes tiek vērtētas dihotomās kategorijās – ar jā /nē. Aptaujai ir veikta daļēja adaptācija šī maģistra darba ietvaros. Līdzestīgas uzvedības aptauja (α = 0,75), kas mēra to, cik lielā mērā indivīds ievēro ārsta norādījumus, kas attiecas uz hroniskās slimības simptomu mazināšanu un stāvokļa uzlabošanu. Apgalvojumi tiek vērtēti pēc Likerta skalas (1 – 4). Aptauja tika izstrādāta šī maģistra darba ietvaros. Rezultāti. Pastāv statistiski nozīmīgas, vidēji ciešas negatīvas saistības (rs = –0,41, p<0,001) starp psiholoģisko noturību un slimības noliegšanu, statistiski nozīmīgas vājas saistības starp psiholoģisko noturību un līdzestīgu uzvedību un slimības noliegšanu un līdzestīgu uzvedību pacientiem ar hronisku slimību. Psiholoģiskā noturība prognozē līdzestīgu uzvedību, skaidrojot 4 % no līdzestīgas uzvedības variācijas. Līdzestīgas uzvedības aptauja uzrāda labus psihometriskos rādītājus. Slimības noliegšanas aptauja uzrāda labu iekšējo saskaņotību, pantu reakcijas un diskriminācijas indeksus un konstrukta pamatotību. Secinājumi. Pētījuma rezultāti iezīmē tendenci, ka pacientiem ar augstāku psiholoģisko noturību ir mazāk izteikts noliegums attiecībā uz savu hronisko slimību un līdzestīgāka uzvedība. Augstāks slimības noliegums liecina par zemāk līdzestīgu uzvedību, kas nozīmē medikamentu lietošanas un izmeklējumu veikšanas rekomendāciju neievērošanu, mazāk rūpes par sevi, kas ietver fiziskās aktivitātes, uzturu un atpūtu.

The aim of the study was to find out how resilience and illness denial predicts adherent behaviour in patients with chronic illnesses in primary health care. Method. The sample of 202 respondents in Latvia (N=202) of which 72,80 % were females (n=147) in age group from 22 to 65 years old (M=53,40; SD=11,08) with diagnosed chronic illness (illness which lasts more than one year, National Center for Chronic Disease Prevention and Health Promotion, 2022a). Measures. Sociodemographic data questionnaire – gender, age, and diagnosis. Connor–Davidson Resilience Scale (CD–RISC–25, Connor & Davidson, 2003), adaptation in Latvian done by Skaldere-Darmudasa & Sudraba, 2021, (α = 0,89). Scale of 25 items, each rated in 5–point Likert’s scale (0–4), with higher scores reflecting greater resilience. Illness Denial Questionnaire-Short Form, (IDQ-SF, Rossi Ferrario et al., 2019) – scale of eight items (α = 0,76) being evaluated in dichotomous categories yes/no. The partial adaptation is done within this study. Adherent behaviour questionnaire, (α = 0,75). Nine item measure assessing to what extent individual with chronic illness follows doctor’s or specialist’s recommendation to reduce symptoms of their chronic illness and improve health condition. Items are rated in 4 – point Likert scale. The measure is created within this study. Results. There are statistically significant moderate negative correlations (rs = –0,41, p<0,001) between resilience and illness denial. Statistically significant weak correlation between resilience and adherent behaviour, and illness denial and adherent behaviour in patients with chronic illness. Resilience predicts adherent behaviour explaining 4 % of adherent behaviour variation. Adherent behaviour questionnaire shows good psychometric properties. Illness Denial Questionnaire – Short Form shows good internal consistency, item reaction and discrimination indexes, and construct validity. Conclusions. The result of this study shows tendency that patients with chronic illness and higher resilience use less denial according to their chronic illness and use more adherent behaviour. Higher denial points to less adherent behaviour what means less following to doctor’s and specialist’s recommendation about intake of medication, physical activities, diet and rest.