Vakcinācijas nodomu prognozējošie faktori pieaugušajiem Latvijā Veselības pārliecības modeļa ietvaros COVID-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt vakcinācijas nodomu prognozējošos faktorus pieaugušajiem Latvijā Veselības pārliecības modeļa ietvaros COVID-19 pandēmijas laikā. Veselības pārliecības modelis (Rosenstock, 1974), ir viens no visefektīvākajiem teorētiskajiem modeļiem veselības uzvedības pētniecības jomā (Karl et al., 2021), tas ir plaši izmantots un veiksmīgi prognozē virkni veselības uzvedību, tostarp, vakcināciju (Lau et al., 2020; Mahmud et al., 2021; Seangpraw et al., 2022). Galvenais izvirzītais pētījuma jautājums: kādas Veselības pārliecības modeli veidojošās komponentes (uztvertie draudi, uztvertie ieguvumi, uztvertie šķēršļi un rīcību veicinošie stimuli) prognozē vakcinācijas nodomu pieaugušajiem Latvijā COVID-19 pandēmijas laikā? Izlasi veidoja 539 respondenti (52,9% vīrieši), vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 45,35, SD = 15,70), kuri nebija vakcinēti pret COVID-19 no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju izlases (N=1017) pēc administratīvi teritoriālā dalījuma no pētījuma projekta VPP INTERFRMAE-LV. Instrumentārijs: Sociāldemogrāfiskā anketa; COVID-19 Riska novērtējuma skala (Jaspal et al., 2020); Vakcinēšanās motīvi (Rzymski et al., 2021); Bailes no vakcinācijas (Rzymski et al., 2021); COVID-19 pieredze, Vakcinācijas nodoms. Dati tika ievākti 2021. gada septembrī, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Datus ievāca pētījumu centrs SKDS. Daudzfaktoru lineārā regresiju analīze uzrādīja, ka izglītības līmenis, uztvertie draudi kā riska novērtējums, uztvertie ieguvumi kā motīvi vakcinēties (varētu ceļot/apmeklēt pasākumus; jo tas man bija/ir nepieciešams), uztvertie šķēršļi kā bailes no vakcinācijas (pārliecība, ka vakcinācija neradīs būtiskas sekas un blakusparādības), un rīcību veicinošie stimuli kā COVID-19 pieredze, ļauj prognozēt vakcinācijas nodomu (R2 = 0,32, F (10,527) = 25,70, p < 0,001), izskaidrojot 32% no vakcinācijas nodomu rādītāju variācijas. Rezultāti norāda uz izglītības līmeņa, uztverto draudu, subjektīvo motīvu vakcinēties, pārliecības, ka vakcīna neradīs būtiskas blakusparādības un ilgtermiņa sekas, COVID-19 pieredzes nozīmi COVID-19 vakcinācijas nodomu prognozēšanā nevakcinētu pieaugušo izlasē.

The aim of the master's thesis was to study the vaccination predicting factors in adults in Latvia using The Health Belief Model during the COVID-19 pandemic The Health Belief Model (Rosenstock, 1974) is one of the most effective theoretical models in health behavior research (Karl et al., 2021), which has been widely used and successfully predicts a range of health behaviors, including vaccinations (Lau et al., 2020; Mahmud et al., 2021; Seangpraw et al., 2022). The main research question: what components of the Health Belief Model (perceived threats, perceived benefits, perceived barriers and cues to action) predict vaccination intention among adults in Latvia during the COVID-19 pandemic? The study included 539 respondents (52.9% males), aged 18 to 75 years (M = 45.35, SD = 15,70) who were not vaccinated against COVID-19. They were selected from a sample representative of the Latvian population (N = 1017) by administrative territorial division, surveyed by the VPP INTERFRAME-LV study. Materials: Demographic data questionnaire, The COVID-19 Own Risk Appraisal Scale – CORAS) (Jaspal et al., 2020), Vaccination mo-tives (Rzymski et al., 2021); Fear of vaccination (Rzymski et al., 2021); Experience of COVID-19, Vaccination intension. Data was collected in September 2021 by conducting di-rect interviews at the respondents' residences. The data was collected by the research center SKDS. According to the results of the multi-factor linear regression analysis level of education, perceived threat of disease as risk appraisal, perceived benefits as vaccination motives (could travel/attend events; because it was/is necessary for me) and perceived barriers as fear of vac-cination (belief that vaccination will not cause significant consequences and side effects), and cues to action as the experience of COVID-19 were statistically significant predictors of vac-cination intention (R2 = 0,32, F (10,527) = 25,70, p < 0,001), explaining 32% of the variation. The results of this study show the importance of the level of education, perceived threat of the disease, the subjective vaccination motives, the belief that the vaccine will not cause significant side effects and long-term consequences and COVID-19 experience to predict the COVID-19 vaccination intentions in a sample of unvaccinated adults.