Latvijas iedzīvotāju preventīvo veselības uzvedību prognozējošie faktori COVID-19 pandēmijas otrā viļņa laikā.

Abstract

Atskatoties uz notiekošo COVID-19 pandēmijas laikā, ir aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar preventīvo veselības uzvedību. Pētījuma pamatā ir Veselības pārliecības modeļa (Health Belief Model) un Aizsardzības motivācijas teorijas (Protection Motivation Theory) teorētiskās koncepcijas integratīvais modelis, pamatojot COVID-19 preventīvo uzvedību prognozējošos faktorus kā sarežģītu konstruktu mijiedarbību. Proti, sociāldemogrāfiski faktori, priekšstati par COVID-19 nopietnību, uztvertie draudi un attieksme pret slimību ietekmē indivīda veselības uzvedību gan tieši, gan netieši, turklāt Latvijā tas ir pētīts maz. Maģistra darba mērķis bija pārbaudīt COVID-19 preventīvo veselības uzvedības raksturojumu dažādās Latvijas sociāldemogrāfiskajās grupās un noteikt preventīvo veselības uzvedību prognostiskos faktorus Latvijas iedzīvotāju izlasē. Metode: pētījumā piedalījās 642 Latvijā dzīvojoši respondenti (M = 49,93; SD = 18,22), (53,9% sievietes) vecumposmā no 18 līdz 95 gadiem, sadalīti vecumgrupās 18 – 44g.v. (42,2%), 45 – 64g.v. (34,1%) un 65 <. Viņi aizpildīja demogrāfisko aptauju, "Uztverto baiļu no inficēšanās ar COVID-19 novērtējuma aptauju", "Ar COVID-19 saistītas preventīvas veselības uzvedības aptauju" un "Uztvertās COVID-19 nopietnības aptauju" (Krumina et al., 2022). No 2020.gada 25.septembra līdz 2020. gada 9.novembrim ar SIA "TNS Latvia" starpniecību tika veikta datu ievākšana pētījuma "Pētījums par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā" ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (Id. Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros, un veikta datu analīze. Rezultāti: pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (p < 0,01) preventīvā uzvedībā dažādās Latvijas sociāldemogrāfiskajās grupās, zemāki rādītāji bija vīriešiem, gados jaunākiem cilvēkiem, respondentiem ar zemāku izglītības līmeni un ar dzīvesvietu ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona. Regresiju analīze parādīja, ka preventīvo uzvedību prognozē gan attieksmes, gan sociāldemogrāfiskie faktori. Tika secināts, ka uztvertās COVID-19 nopietnības rādītāji vislabāk prognozē sociālo distancēšanos (R² = 0,10, F(1,640) = 69,93, p < 0,01) un higiēnas piesardzības pasākumu ievērošanu (R² = 0,06, F(1,640) = 42,73, p < 0,01). Veicot mediācijas analīzi, tika noskaidrots, ka uztvertās bailes inficēties ar COVID-19 ir daļējs mediators saistībai starp uztverto COVID-19 nopietnību un preventīvo uzvedību. Šī pētījuma rezultāti var palīdzēt identificēt sabiedrības riska grupas, un tos var izmantot psihologu profesionālajā darbībā efektīvākai klientu/pacientu psihoizglītošanai.

Looking back at the COVID-19 pandemic, issues related to preventative health behavior have been raised. The study was based on an integrated model of the theoretical concept of the Health Belief Model (HBM) and Protection motivation theory (PMT), defining predictive factors of COVID-19 preventative behavior as complex constructive interactions. More precisely, socio-demographic factors, perceptions of the seriousness of COVID-19, perceived threats and attitudes towards the disease affect the health behaviour of the individual, both directly and indirectly, and it has not been studied in detail in Latvia. The purpose of the Master's work was to examine preventive health behavior of COVID-19 in various socio-demographic groups of Latvia and to determine prognostic factors of preventive health behavior in the sample of Latvian respondents. Methods: 642 respondents from Latvian population (age 18 to 95) participated in the study (M = 49.93; SD = 18.22), (53.9% of female) divided into age groups 18 – 44 years (42.2%), 45 – 64 (34.1%) and 65 <. Respondents filled out a demographic survey, "Perceived fear of contracting COVID-19", "COVID-19 related preventive health behavior" and "Perceived COVID-19 severity" scales (Krumina et al., 2022). Data collection was performed through TNS Latvia Ltd during the second wave of pandemic within the "Research on the prevalence of mental disorders and suicidal behavior in the adult population of Latvia" EUF project "Complex health promotion and disease prevention measures" (Id. No.9.2.4.1/16/I/001) and later data analysis was performed. Results: there are statistically significant differences (p < 0.01) in preventive behavior in various socio-demographic groups of Latvia, lower indicators showed men, younger people, respondents with a lower level of education and living outside the region of capital city. Regression analysis showed that preventive behavior is predicted by both, psychological and socio-demographic factors. Results showed that perceived seriousness of COVID-19 predicts social distancing(R² = 0.10, F(1.640) = 69.93, p < 0.01) and compliance with hygiene recommendations (R² = 0.06, F( 1.640) = 42.73, p < 0.01) the most. Mediation analysis showed that perceived fear of contracting COVID-19 is a partial mediator of the relationship between perceived seriousness and COVID-19 preventive behavior. The results of this study can help to identify risk groups of society and can be used in the professional work of psychologists for more effective psychoeducation of clients/patients.