Ruminācijas veidu un aerobas fiziskās aktivitātes saistība ar depresijas simptomiem pieaugušajiem.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt, kāda ir ruminācijas veidu un aerobās fiziskās aktivitātes saistība ar depresijas simptomiem pieaugušajiem. Darba izstrādē tika izmantota reaģēšanas stila teorija, kas skaidro, ka ruminācija uztur nomāktu garastāvokli, kas tālāk attīsta depresijas epizodes. Lai mazinātu depresijas simptomus, reaģēšanas stila teorijas ietvaros veiktie pētījumi atklāj, ka fiziskās aktivitātes darbojas, kā papildus metode, kas novērš indivīda uzmanību no negatīvām domām, kas tālāk pozitīvi izmaina indivīda labsajūtu. Lai sasniegtu izvirzīto pētījuma mērķi, tika izvirzīti šādi pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv statistiski nozīmīga saistības starp ruminācijas veidiem, aerobajām fiziskām aktivitātēm un depresijas simptomiem pieaugušajiem? 2. Vai ruminācijas veidi un aerobās fiziskās aktivitātes prognozē depresijas simptomus pieaugušajiem, kontrolējot dzimumu? 3. Vai ruminācijas veidi mediē saistību starp aerobām fiziskajām aktivitātēm un depresijas simptomiem pieaugušajiem? 4. Vai pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp ruminācijas veidiem, aerobām fiziskām aktivitātēm un depresijas simptomiem pieaugušajiem? Sākotnēji pētījumā piedalījās 140 latviski runājoši dalībnieki. Balstoties uz iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem, datu analīzē tika iekļauti 113 dalībnieki, no kuriem – 67,3% bija sievietes un 32,7% – vīrieši, vecuma posmā no 18 līdz 51 gadiem (M = 28,44; Std = 9,2). Dalībnieki aizpildīja sociāldemogrāfisko anketu, Beka depresijas aptauju (Beck’s Depression Inventory II (BDI-II); Beck, Steer, & Brown, 1996;); Ruminācijas aptauju (Ruminative Response Scale, RRS; Treynor, Nolen-Hoeksema, & Gonzalez, 2003); Starptautisko Fizisko aktivitāšu aptauju (International Physical Activity Questionaire, IPAQ, 2002). Dati tika ievākti attālināti laikā posmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 25. septembrim, izmantojot datu ievākšanas platformu “visidati.lv”. Tika konstatēts, ka pastāv pozitīva statistiski nozīmīga saistība starp ruminācijas veidiem un aerobo fizisko aktivitāšu apakšskalu rādītājiem. Tika secināts, ka kontrolējamais mainīgais - dzimums pats par sevi neprognozē depresijas simptomus, bet kopā ar žēlošanos prognoze pieaug par 21,2 %. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp ruminācijas veidiem un aerobajām fiziskajām aktivitātēm. Pētījuma rezultāti var būt noderīgi veselības psihologiem darbā ar depresīviem pacientiem, pielāgojot atbilstošākās intervences metodes, piemēram, psihoizglītošanā par pētījuma mainīgo savstarpējo saistību.

The aim of the Master's thesis was to investigate the relationships between types of rumination and aerobic physical activity with depressive symptoms among adults. Theoretical construct of this research was the response styles theory, which explains that rumination maintains a depressed mood, which further develops depressive episodes. In order to reduce the symptoms of depression, research conducted within the framework of the response style theory reveals that physical activities as an additional method that diverts the individual's attention from negative thoughts, which further positively changes the individual's well-being. Research questions were: 1. Are there statistically significant relationships between types of rumination, aerobic physical activity and depressive symptoms in adults? 2. Do types of rumination and aerobic physical activity predict depressive symptoms in adults, controlling for gender? 3. Do types of rumination mediate the relationship between aerobic physical activity and depressive symptoms in adults? 4. Are there statistically significant gender differences between types of rumination, aerobic physical activity and depressive symptoms in adults? The study included 140 latvian speaking participants, based on the inclusion and exclusion criteria, 113 participants were included in the data analysis, of which 67,3% were women and 32,7% were men, aged 18 to 51 years (M = 28,44; Std = 9,2 ). Participants filled a sociodemographic questionnaire, Beck's Depression Inventory II (BDI-II; Beck, Steer, & Brown, 1996;); Rumination Questionnaire (Ruminative Response Scale, RRS; Treynor, Nolen-Hoeksema, & Gonzalez, 2003); International Physical Activity Questionnaire (IPAQ, 2002). Data were collected from July 1 to September 25, 2022, using the data collection platform “visidati.lv”. Statistically significant correlations were found between rumination types and aerobic physical activity subscale scores. It was concluded that the controllable variable - gender by itself does not predict depressive symptoms, but together with brooding rumination, the prediction increases by 21,2%. Statistically significant gender differences were found between types of rumination and aerobic physical activities. The results of the study may be useful for health psychologists working with depressed patients, adapting the most appropriate intervention methods, for example, psychoeducation about the relationship of the study variables.