Mākslas terapeitu pašpalīdzības stratēģiju specifika

Abstract

Covid-19 pandēmijas ietekmē ievērojami paaugstinājās riski veselībai un labizjūtai profesionāļiem palīdzošajās profesijās, tostarp mākslas terapeitiem. Pētījumi parādīja, ka viens no pieejamiem resursiem, kas var stiprināt psihisko veselību un veicināt psiholoģisko noturību Covid-19 pandēmijas situācijā, ir pašpalīdzība. Vienlaikus tika konstatēts, ka Latvijā nav veikti pētījumi par mākslas terapeitu pašpalīdzību. Pašpalīdzības stratēģiju aptaujas izstrāde Covid-19 pandēmijas laikā (Mārtinsone u.c., 2022) radīja iespēju pašpalīdzības izpētei mākslas terapeitu izlasē, izmantojot validētu mērinstrumentu. Pētījuma mērķis bija izpētīt mākslas terapeitu pašpalīdzības stratēģijas un to specifiku salīdzinājumā ar citiem funkcionālajiem speciālistiem un citiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem. Metode. Dati tika iegūti, izmantojot sociāldemogrāfisko aptauju un Pašpalīdzības stratēģiju aptauju (Mārtinsone u.c., 2022). Respondenti pēc divām atšķirīgām instrukcijām novērtēja pašpalīdzības aktivitāšu nozīmīgumu un īstenojamību. Pētījumā piedalījās 289 respondenti vecumā no 19 līdz 71 gadam (M = 42,06; SD = 11,38) – 278 sievietes (96 %) un 11 (4 %) vīrieši, tostarp 73 (25 %) mākslas terapeiti, 57 (20 %) citi funkcionālie speciālisti un 159 (55 %) citi psiholoģiskās palīdzības sniedzēji. Tiešsaistes anketēšana tika veikta laikā no 2021. gada marta līdz 2022. gada janvārim vietnē https://visidati.lv. Datu analīzei tika izmantoti pašpalīdzības stratēģiju nozīmīguma un īstenojamības, to atšķirību un mijiedarbības rādītāji. Rezultāti. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas stratēģiju nozīmīguma un īstenojamības rādītāju atšķirības mākslas terapeitu (kopējiem rādītājiem T = -7,425, p < 0,001), citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju (T = -6,560, p < 0,001) un, izņemot vienu stratēģiju, citu funkcionālo speciālistu izlasē (T = -10,750, p < 0,001). Nozīmīguma rādītāji visos gadījumos bija augstāki. Salīdzinājumā ar citiem funkcionālajiem speciālistiem mākslas terapeitu pašpalīdzības stratēģiju rādītāji septiņās no 14 stratēģijām un kopumā bija augstāki (kopējiem mijiedarbības rādītājiem U = 1329,00; p < 0,001). Salīdzinājumā ar citiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem rādītāji divās stratēģijās bija augstāki, tomēr kopumā būtiski neatšķīrās (kopējiem mijiedarbības rādītājiem U = 5526,00; p = 0,559). Secinājumi. Mākslas terapeiti pašpalīdzību novērtē kā nozīmīgu, tomēr nepietiekami īsteno. Mākslas terapeitu pašpalīdzības stratēģijas raksturo vairāk līdzīgu tendenču ar citiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem nekā citiem funkcionālajiem speciālistiem. Pētījuma rezultāti komunicējami mākslas terapeitu izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā.

Covid-19 pandemic led to significantly increased risks to the health and well-being of professionals in the helping professions, including arts therapists. Research has shown that one of the resources available to strengthen mental health and promote psychological resilience in the face of the pandemic is self-care. At the same time, it was found that no studies on arts therapists’ self-care have been conducted in Latvia. Development of the Self-Care Strategies Questionnaire (Mārtinsone u.c., 2021) during the Covid-19 pandemic provided an opportunity to study self-care in an arts therapists’ sample using a validated measure. The aim of the study was to explore arts therapists’ self-care strategies and their specifics in comparison to other functional professionals and other psychological help providers. Method. Data was collected using a socio-demographic questionnaire and the Self-Care Strategies Questionnaire (Mārtinsone u.c., 2022). Respondents assessed the importance and attainability of self-care activities according to two different instructions. Participants ranged in age from 19 to 71 years (M = 42,06; SD = 11,38) and included 289 respondents, 278 (96 %) women and 11 (4 %) men, including 73 (25 %) arts therapists, 57 (20 %) other allied health professionals, and 159 (55 %) psychological help providers. An online survey was administrated between March 2021 and January 2022 at https://visidati.lv. The self-care strategies’ indicators of importance, attainability, difference and interaction between the two were used to analyze the data. Results. Statistically significant differences between the importance and attainability indicators of the self-care strategies were found in arts therapists’ (totals indicators’ T = -7.425; p < .001), other psychological help providers’ (T = -6.560; p < .001) and, except for one strategy, other allied health professionals’ samples (T = -10.750, p < .001). The importance scores were higher in all cases. Compared to other allied health professionals, arts therapists’ scores were higher in seven out of 14 strategies and overall (total interaction indicators’ U = 1329.00; p < .001). Compared to other psychological help providers, the scores were higher in two strategies but not significantly different overall (total interaction indicators’ U = 5526.00; p = .559). Conclusions. Self-care is valued by arts therapists as important, but not sufficiently implemented. Arts therapists’ self-care strategies share more similarities with other psychological help providers than with other allied health professionals. The results of the study should be communicated in the education and professional development of arts therapists.