Dažādu augstas intensitātes treniņu ietekme uz fizisko sagatavotību un emocionālo stāvokli sievietēm

Abstract

Kvalifikācijas darba “Dažādu augstas intensitātes treniņu režīmu ietekme uz fizisko sagatavotību un emocionālo stāvokli sievietēm” mērķis ir izpētīt SIT ietekmi uz pētījuma grupas sieviešu fizisko sagatavotību un emocionālo stāvokli, salīdzinot to ar AIIT sniegto ietekmi. Papildu iepriekš minētajiem mērķiem arī izstrādāt strukturētu salīdzinājumu starp abu treniņa metodoloģiju veicinātajiem rezultātiem un to atšķirībām, ietverot iespējamās dažādu mainīgo lielumu savstarpējās korelācijas un to izpēti. Teorētiskā izpēte primāri balstīta uz pēdējos piecos gados veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, kā arī tos ietverošajām metaanalīzēm, kas apzīmēti ar tādiem atslēgvārdiem, kā, piemēram, sprinta intervāla treniņi, augstas intensitātes intervālu treniņi, kam papildu darbā detalizētāk ir aprakstīti arī izslēgšanas kritēriji. Abas treniņu metodoloģijas ir plaši pētītas, tomēr to savstarpējam salīdzinājumam nav pietiekami plaša teorētiskā pamatojuma bāze, īpaši jo Latvijas reģionā, kas liek domāt, ka šis temats nav pietiekami atklāts. No tā izrietošs fakts ir arī sākotnēji izvirzītā hipotēze, pirmkārt, ka augstas intensitātes intervāla treniņu (AIIT) pielietojums pētījuma grupām izturību uzlabotu efektīvāk kā treniņu programma ar sprinta intervālu treniņu (SIT) programmu. Otrkārt, ka fiziskās izturības un veiktspējas rādītāju uzlabošana pozitīvi korelē ar pētījuma grupas dalībnieču emocionālo stāvokli. Pētījuma metodēs tiek pielietoti tādi instrumenti kā fitnesa testi (Harvardas soļu un Kūpera), aptauja emocionālā stāvokļa novērtēšanai, kas primāri balstīta uz Beka depresijas skalas jautājumu satura, kā arī mērījumu tabula, kur tiek reģistrēti visi iepriekš minētie dati, kā arī tādi raksturlielumi kā dalībnieču svars, augums, apkārtmēri un fiksēti dati par fizisko aktivitāšu regularitāti pēdējā ceturkšņa laikā pirms dalības pētījumā. Kopumā pētījumā piedalās 12 veselas un fiziski aktīvas sievietes, kas neslimo ar hroniskām slimībām, ikdienā nelieto ne alkoholu, ne narkotiskās vielas, kā arī pēdējā pusgada laikā nav guvušas nozīmīgas traumas, kas varētu ierobežot spēju pilnvērtīgi piedalīties pētījumā. Galvenie secinājumi, kas radušies pētījuma noslēgumā, iezīmē tendenci, ka SIT un AIIT efektīvi veicina Harvardas soļu testa indeksa uzlabojumus amplitūdā 0.35% - 7.26%, kā arī Kūpera testā 0.48% - 10.22%. Savukārt ķermeņa masas kontekstā, SIT pētījuma grupā tas vidēji samazinājās par 0.79%, taču AIIT grupā vidēji par 1.92%. Abas treniņu metodoloģijas ir pierādījušas augstu efektivitāti vairāku mainīgo lielumu uzlabošanā, kā arī salīdzinājumā ar citiem treniņu veidiem sniedz augstu rezultātu pie salīdzinoši maza laika resursu patēriņa.

The aim of this qualification paper “Different high-intensity interval trainings regimes and their impact on physical condition and emotional well-being for women” is to research the effect of SIT on the physical fitness and emotional state of women in the study group in comparison with the effect provided by HIIT. In additon to above-mentioned objectives, to develop a structured comparison between the results shown by two different high-intensity interval training methodologies and their differences, including possible correlations between different variables such as fitness tests and body composition. Theoretical research is primarily based on scientific articles that were published over the last five years, as well as meta-analyzes that include keywords such as sprint interval training, and high-intensity interval training, for which exclusion criteria are described in more detail further in the paper. Both training methodologies, SIT and HIIT, separately have been extensively studied, however, there is not a sufficiently broad theoretical summarization for their comparison, especially in the Latvia region, which suggests that this topic is not sufficiently discussed. A consequent fact is an initial hypothesis that was developed, first, that the use of high-intensity interval training (HIIT) for study groups would improve endurance more effectively than a training program with a sprint interval training (SIT) program considering the fact that AIIT would also involve strength elements. Second, the improvement in physical endurance and performance is positively correlated with the emotional state of the study group members. The research tools involve fitness tests (Harvard step test and Cooper), an emotional state survey based primarily on the content of the Beck’s Depression Scale questions, and a measurement table that where all of the above-mentioned data has been recorded, as well as characteristics such as participant’s weight, height, girth and data on the regularity of physical activity during the last quarter (per week). A total of 12 healthy and physically active women who do not suffer from any chronic diseases, nor use alcohol or drugs on a daily basis, and have not suffered significant injuries in the last six months that could limit their ability to fully participate in the study. The main findings of the study indicate that SIT and HIIT effectively contribute to improvements in the Harvard Step Test index, relative improvements ranging from 0.35% to 7.26%, and in the Cooper Test from 0.48% to 10.22%. In the context of body weight, it did decrease on average by 0.79% in the SIT study group and by 1.92% on average in the HIIT group. Both training methodologies have proven to be highly effective in improving a number of variables, as well as providing high results compared to other types of training with relatively low time consumption.