Spēka treniņu līdz atteicei un bez atteices ietekme uz maksimālo spēku, spēka izturību un ķermeņa kompozīciju

Abstract

Anotācija Kvalifikācijas darba tēma ir “Spēka treniņu līdz atteicei un bez atteices ietekme uz maksimālo spēku, spēka izturību un ķermeņa kompozīciju”. Mūsdienās cilvēku dzīves veids paliek arvien mazkustīgāks kā rezultātā pasliktinās cilvēku vispārējais fiziskais stāvoklis un dzīves kvalitāte. Lai uzlabotu cilvēku fizisko stāvokli un dzīves kvalitāti ir ieteicams ikdienā iekļaut spēka treniņus. Darba mērķis ir izpētīt spēka treniņu līdz atteicei un bez atteices ietekmi uz maksimālo spēku, spēka izturību un ķermeņa kompozīciju. Hipotēze - Treniņu režīms līdz atteicei efektīvāk paaugstinās maksimālo spēku, spēka izturību un ievērojami izmainīs ķermeņa kompozīciju salīdzinājumā ar treniņu režīmu bez atteices. Pētījumā piedalījās 14 dalībnieki, bez sūdzībām par veselības stāvokli, vecumā no 22 līdz 29 gadiem, brīvprātīgi izteikuši vēlmi piedalīties pētījumā. Pirms un pēc pētījuma uzsākšanas dalībniekiem tika testēts maksimālais spēks, spēka izturība un ķermeņa kompozīcija. Maksimālais spēks un spēka izturība tika testēta vingrojumos – kāju spiešana trenažierī, stieņa spiešana guļus un zemā bloka horizontālā vilkšana. Ķermeņa kompozīcija tika noteikta veicot ķermeņa analīzi ar bioimpedances metodi. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika sadalīti divās grupās, viena grupa veica treniņus līdz atteicei jeb pilnīgam muskuļu nogurumam, bet otra grupa veica treniņus bez atteici. Pētījuma metodes - Zinātniskās literatūras avotu apkopošana un analīze. Dalībnieku vispārējā novērtēšana (vecums, dzimums, anamnēze). Antropometrisko datu noteikšana un ķermeņa kompozīcijas analizēšana ar bioimpedances svariem TANITA. Maksimālā spēka un spēka izturības testi. Treniņa programmas sastādīšana un iegūto rezultātu analizēšana. Rezultāti uzrāda efektivitāti maksimālā spēka un spēka izturības darbaspēju pieaugumā, tomēr pētījuma hipotēze neapstiprinājās, jo dalībnieku rezultāti bija līdzvērtīgi. Secinājumi - Abās eksperimentālajās grupās ir notikušas statistiski ievērojamas izmaiņas maksimālā spēka un spēka izturības testos. Ķermeņa kompozīcijā izmaiņas bija nelielas, nav statistiski nozīmīgas. Salīdzinot abas grupas, tika konstatēts ka nav statistiski būtiskas atšķirības starp grupām, rezultātā pētījuma hipotēze neapstiprinājās. Atslēgas vārdi – maksimālā spēka treniņi; spēka izturības treniņi; spēka treniņi; treniņi līdz atteicei; ķermeņa kompozīcija; ĶMI.

Abstract The topic of the qualification thesis is "Impact of strength training to failure and without failure on maximal strength, strength endurance and body composition". Nowadays, people's way of life is becoming more and more sedentary, as a result of which people's general physical condition and quality of life are deteriorating. In order to improve people's physical condition and quality of life, it is recommended to include strength training in everyday life. The aim of the work is to study the effects of strength training to failure and without failure on maximal strength, strength endurance and body composition. Hypothesis - A training regimen to failure will more effectively increase maximal strength, strength endurance, and significantly change body composition compared to a training regimen without failure. The study involved 14 participants, without health complaints, aged between 22 to 29, voluntarily expressed their desire to participate in the study, took part in the study. Participants were tested for maximal strength, strength endurance and body composition before and after starting the study. Maximum strength and strength endurance were tested in exercises - leg press, bench press and seated cable row. Body composition was determined by body analysis, using the bioimpedance method. Participants were randomly divided into two groups, with one group training to failure and the other group training without failure. Study methods - Analyzing scientific literature. Overall assessment of participants (age, gender, medical history). Retrieving anthropometric data and body composition analysis with bioimpedance scales TANITA. Maximum strength and strength endurance tests. Two different training plans and analyzing the obtained results. The results show effectiveness in increasing maximal strength and strength endurance performance, however, the research hypothesis was not confirmed as the results of the participants were equivalent. Conclusions - There were statistically significant changes in maximal strength and strength endurance tests in both experimental groups. Changes in body composition were small, not statistically significant. Comparing the two groups, it was found that there was no statistically significant difference between the groups, the research hypothesis was not confirmed. Key words – maximal strength training; strength endurance training; strength training; training to failure; body composition; BMI.