Patstāvīgi veikta ieelpas muskulatūras treniņa ar specializētu iekārtu efektivitāte ieelpas muskuļu spēka, plaušu funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanā personām ar muguras smadzeņu bojājumu

Abstract

Pētījuma nosaukums: Patstāvīgi veikta ieelpas muskulatūras treniņa ar specializētu iekārtu efektivitāte ieelpas muskuļu spēka, plaušu funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanā personām ar muguras smadzeņu bojājumu. Aktualitāte: Muguras smadzeņu bojājums (MSB) ir nopietns veselības stāvoklis, ar augstu elpošanas komplikāciju risku, kas ietekmē vairāk nekā 15 miljonus cilvēku visā pasaulē. Lai gan ieelpas muskulatūras treniņa efektivitāte MSB gadījumā ir pierādīta, tikai daži pētījumi analizē treniņa ietekmes ilgtermiņa noturību. Pētījuma mērķis: Izpētīt patstāvīgi veiktas elpošanas treniņa programmas rezultātus (īstermiņa ieguvumus) ieelpas muskuļu spēka, plaušu funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanā un tās adaptēšanas iespējas indivīda līmenī ikdienas kontekstā personām ar MSB. Pētījuma metodes: Tika veikts longitudināls perspektīvs kohortas pētījums. Intervences grupa sešas nedēļas veica patstāvīgu ieelpas muskulatūras treniņu (IMT) ar specializētu iekārtu mājas apstākļos. Kontroles grupa pirmajās trīs nedēļās veica IMT fizioterapeita uzraudzībā rehabilitācijas iestādē, bet nākamās trīs nedēļas – diafragmālo elpošanu mājas apstākļos. Pētījuma dalībnieku novērtēšana tika veikta trīs reizes sešu nedēļu laikā. Pirmajā novērtējumā tika iegūti demogrāfiskie dati. Katrā no posmiem tika novērtēts ieelpas muskulatūras spēks (MIP), maksimālais izelpas plūsmas ātrums (PEF), krūšu kurvja ekskursijas piektā un desmitā krūšu skriemeļa līmenī, kā arī ar veselību saistītā dzīves kvalitāte (SF – 36v2). Pētījuma rezultāti: Pētījumā piedalījās 21 pētījuma dalībnieks (n = 10 intervences grupa; n = 11 kontroles grupa), personas ar MSB (A līdz D pakāpe pēc ASIA). Pētījuma rezultāti atklāj, ka abām pētījuma dalībnieku grupām pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (p < 0,001) starp atkārtotiem MIP, PEF, krūšu kurvja ekskursiju novērtējumiem, kā arī fiziskās (PCS) un mentālās (MCS) veselības komponentes kopsavilkumos. Savstarpēji salīdzinot abu pētījuma dalībnieku grupas pēc novērtējumu rezultātiem, statistiski nozīmīgas atšķirības netika konstatētas (p > 0,05). Pastāv stipra pozitīva un statistiski nozīmīga sakarība starp FVC un MIP. Secinājumi: Patstāvīgi veikts IMT ar pozitīvu spiedienu ieelpā sešu nedēļu garumā ir efektīva un noturīga metode ieelpas muskulatūras spēka uzlabošanai personām ar muguras smadzeņu bojājumu. Personas ar MSB, spēj adaptēt IMT ar specializētu iekārtu savām individuālajām vajadzībām un funkcionālajām spējām ikdienas kontekstā, ņemot vērā veselības stāvokli un treniņu progresu.Title: Effectiveness of self-performed inspiratory muscle training with specialized equipment in improving inspiratory muscle strength, lung function and quality of life in individuals after spinal cord injury. Introduction: Spinal cord injury (SCI) is a serious health condition associated with a high risk of respiratory complications, affecting more than 15 million people worldwide. Although the effectiveness of inspiratory muscle training (IMT) in individuals with SCI has been demonstrated, only a few studies have examined the long-term sustainability of its effects. Objective: To examine the outcomes (short – term benefits) of self – performed breathing training program in enchanting inspiratory muscle strength, lung function, and quality of life, as well as its potential for individual – level adaptation in the daily context of persons with SCI. Methods: A longitudinal prospective cohort study was conducted. The intervention group performed independent IMT using a specialized device at home for six weeks. The control group performed IMT under the supervision of a physiotherapist at a rehabilitation facility during the first three weeks, followed by diaphragmatic breathing exercises at home for the next three weeks. Participant assessments were conducted three times over six-week period. Demographic data were collected during the initial assessment. At each time point, inspiratory muscle strength (MIP), peak expiratory flow (PEF), thoracic excursion at the levels of the fifth and tenth thoracic vertebrae, as well as health – related quality of life (SF – 36v2) were assessed. Results: The study included 21 participants (n = 10 in the intervention group; n = 11 in the control group), all individuals with spinal cord injury (SCI), classified from grade A to D according to the ASIA scale. The study results revealed statistically significant differences (p < 0,001) within both groups when comparing repeated measurements of maximum inspiratory pressure (MIP), PEF, thoracic excursion, and the summary scores of the physical (PCS) and mental (MCS) components of health. However, no statisticaly significant differences (p > 0,05) were found when comparing outcome measures between the two groups. A strong positive and statistically significant correlation was observed between PCS and MIP. Conclusions: A six-week independently performed inspiratory muscle training (IMT) program using positive inspiratory pressure is an effective and sustainable method for improving inspiratory muscle strength in individuals with spinal cord injury. Individuals with SCI are capable of adapting IMT using a specialized device to their individual needs and functional abilities in a context of daily – life, taking into account their health status and training progress.