Metiena lēcienā ”ar pauzi” pilnveidošana 12.-13. gadus veciem handbolistiem

Abstract

Bakalaura darbā “Metiena lēcienā ar pauzi pilnveidošana 12–13 gadus veciem handbolistiem” pētīta specifiska metiena tehnika – metiens lēcienā ar pauzi un atkārtotu rokas atvilkšanu. Darba mērķis bija izstrādāt un pārbaudīt vingrinājumu kopumu, kas balstīts uz atkārtotas muskuļu iestiepšanas principiem, ar mērķi uzlabot metiena efektivitāti šajā vecuma grupā. Pētījumā tika izmantotas pedagoģiskās novērošanas, video analīzes, eksperimentālā metode un kvantitatīva datu analīze. Konstatējošajā eksperimentā tika analizēta spēlētāju metiena tehnika Latvijas Handbola federācijas jaunatnes čempionāta spēlēs. Turpinājumā tika izstrādāta mērķtiecīga vingrinājumu kopa, ko pielietojot, tika salīdzināti bumbas lidojuma ātruma rādītāji trīs dažādos metiena veidos – bez pauzes, ar pauzi un ar pauzi un papildus rokas atvilkšanu. Rezultāti parādīja, ka lielākie uzlabojumi vērojami tieši sarežģītākajā – MPA metienā, kur tika fiksēts būtisks bumbas ātruma pieaugums. Tas apstiprina hipotēzi, ka pareizi strukturēti vingrinājumi, kas ņem vērā biomehānikas un fizioloģijas principus, veicina metiena tehnikas uzlabošanos. Darba praktiskā nozīme izpaužas iespējamā metodiskā pielietojumā handbola treniņu procesā, īpaši bērnu un jauniešu sagatavošanā.

The bachelor's thesis "Improving the Jump Shot with a Pause in 12–13-Year-Old Handball Players" focuses on a specific handball technique — the jump shot with a pause and repeated arm retraction. The aim of the research was to develop and test an exercise program based on the principles of repeated muscle stretching, with the goal of improving the effectiveness of this type of shot in the target age group. The study employed pedagogical observation, video analysis, experimental design, and quantitative data processing. During the initial phase, players' shooting techniques were analyzed in the context of official matches of the Latvian Handball Federation’s Youth Championship. Subsequently, a targeted set of exercises was developed and applied, with players’ ball velocity measured in three shot types: without a pause, with a pause, and with a pause plus additional arm retraction. Results showed the most significant improvements in the technically advanced shot type (MPA), with a notable increase in ball speed. This confirms the hypothesis that a well-structured exercise program, grounded in biomechanical and physiological principles, can effectively improve shooting technique. The practical relevance of the thesis lies in its potential application in youth handball training methodology.