Pacientu un fizioterapeitu pieredze par robottehnoloģiju izmantošanu pārvietošanās funkcijas uzlabošanai personām pēc saslimšanas ar insultu

Abstract

Ievads. Robottenoloģiju izmantošana pārvietošanās funkcijas un gaitas uzlabošanai pēdējās desmitgadēs ir uzrādījusi vislielāko progresu neiroloģiskās rehabilitācijas jomā. Tā palīdz izprast individuālās vajadzības, pielāgojot rehabilitācijas procesu konkrētiem pacienta traucējumiem. Darba mērķis ir izpētīt pacientu un Latvijā praktizējošu fizioterapeitu pieredzi par robottehnoloģiju izmantošanu pārvietošanās funkcijas uzlabošanai personām pēc saslimšanas ar insultu. Metodes. Tika veiks kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums, izmantojot tematisko datu analīzi ar induktīvo pieeju. Tika izvēlēts veikt kvalitatīvu pētījumu, jo tas ir pētījuma veids, kas sniedz dziļāku ieskatu dažādās problēmās un apkopo pētījuma dalībnieku pieredzi un uztveri. Tika veiktas padziļinātas, daļēji strukturētas intervijas ar atvērta tipa jautājumiem. Kopā tika intervēti seši fizioterapeiti, kuri pētījuma veikšanas laikā strādāja Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” vai Paula Stradiņā Klīniskās universitātes slimnīcā un sešas personas pēc saslimšanas ar insultu, kuri pētījuma laikā saņēma rehabilitāciju NRC “Vaivari”. Rezultāti. Analizējot pētījuma dalībnieku – fizioterapeitu intervijas tika izveidoti 175 kodi, no kuriem tika izveidotas 28 apakškategorijas, 12 kategorijas un piecas tēmas - (1) robottehnoloģiju izvēle un pielietojums personām pēc saslimšanas ar insultu, (2) robottehnoloģiju pārvietošanās funkcijas un gaitas uzlabošanai izmantošanas priekšrocības un ierobežojumi, (3) komunikācijas nozīme, (4) sajūtas un to ietekmējošie faktori un (5) nākotnes perspektīvas un robottehnoloģiju izmantošanas attīstība. Savukārt pētījuma dalībnieku – pacientu pēc saslimšanas ar insultu intervijām tika izveidoti 66 kodi, no kuriem tika izveidotas 17 apakškategorijas, astoņas kategorijas un četras tēmas - (1) pacienta izpratne un domas par robottehnoloģijas procesu, (2) pacienta sajūtu attīstība, (3) fizioterapeitu loma un iesaiste un (4) pacienta skatījums par robottehnoloģiju lietderību un attīstības iespējām rehabilitācijā Secinājumi. Fizioterapeitu pieredzē robottehnoloģiju izmantošana pārvietošanās funkcijas uzlabošanai pacientiem pēc saslimšanas ar insultu ir atvieglojusi darbu gaitas uzlabošanā, pielāgojot terapijas procesu katram pacientam individuāli. Pacientu pieredzē kā lielāka priekšrocība ir spēja pārvietoties kvalitatīvā gaitas stereotipā. Papildus tam tiek minēts, ka komunikācija šajā terapijas procesā ir nozīmīga.Introduction. The use of robot-assisted gait training technologies has shown the greatest progress in neurological rehabilitation in recent decades. It helps to understand individual needs, tailoring the rehabilitation process to the patient's specific impairment. The aim of this paper is to investigate the experience of patients and physiotherapists practicing in Latvia on the use of robotic technologies to improve the movement and gait of individuals after stroke. Methods. A qualitative phenomenological study was conducted using thematic data analysis with an inductive approach. Qualitative research was chosen as it is a type of research that provides deeper insights into different issues and summarises the experiences and perceptions of research participants. In-depth, semi-structured interviews with open-ended questions were conducted. A total of six physiotherapists working at the National Rehabilitation Centre "Vaivari" or at the Pauls Stradins Clinical University Hospital and six stroke survivors receiving rehabilitation at NRC “Vaivari” during the study period were interviewed. Results. The analysis of the interviews with the physiotherapists in the study resulted in 175 codes, from which 28 subcategories, 12 categories and five themes were created: (1) the choice and use of robotic technologies for people after stroke, (2) the advantages and limitations of using robotic technologies to improve movement and gait, (3) the importance of communication, (4) feelings and factors affecting them and (5) future perspectives and developments in robotic technology use. Whereas, 66 codes were generated from the interviews of the study participants, post-stroke patients, from which 17 sub-categories, eight categories and four themes were created: (1) patient perceptions and thoughts about the robotic process, (2) development of patient feelings, (3) the role and involvement of physiotherapists and (4) patient perspectives on the usefulness and development of robotic technologies in rehabilitation. Conclusions. In the experience of physiotherapists, the use of robotic technology to improve mobility in patients after stroke has facilitated work in improving gait, tailoring the therapy process to each individual patient. The ability to move in a quality gait stereotype is seen as a greater advantage in the patients' experience. In addition, communication is mentioned as being important in this therapeutic process.