Dokumentālā filma “Dzelzs putns: elektrovilciens ER2”

Abstract

Šis radošais bakalaura darbs ir pētījums, kura mērķis ir dokumentālās īsfilmas veidošana par ER2 sērijas elektrovilciena mašīnistu, kurš pārdzīvo šo elektrovilcienu ekspluatācijas beigas Latvijā 2024. gadā. Šajā filmā tiek stāstīts par ER2 sērijas elektrovilciena mašīnistu Artūru Šiškovu. Viņš 10 gadus nostrādāja ar šiem elektrovilcieniem, stājoties darbā uzreiz pēc tehnikuma absolvēšanas, kas veicināja profesionālas un personiskas piesaistīšanas veidošanos šīs sērijas elektrovilcieniem. Filmas pamatā ir personisks stāstījums uz vēsturisku pārejas brīdi, kas tiek interpretēts caur varoņa ikdienu un pieredzi. Lai izprastu filmas specifiku un iespējamos izteiksmes līdzekļus, darbā analizēta dokumentālā kino vēsturiskā attīstība un būtiskākie vizuālās izteiksmes paņēmieni, kas ļauj panākt emocionālu iedarbību uz skatītāju. Darbā tiek aplūkoti arī vizuālie un kompozicionālie risinājumi, kas palīdz veidot dramaturģiski pārdomātu un emocionāli piepildītu naratīvu. Papildus uzmanība tiek pievērsta arī ētiskiem jautājumiem dokumentālajā kino – tostarp attiecību starp režisoru un filmas varoņiem, kā arī autora interpretācijas un iespējamās manipulācijas robežai. Šie aspekti analizēti, balstoties gan uz teorētiskajiem materiāliem, gan pašā filmēšana procesā praktiskās daļas izstrādes laikā. ER2 sērijas elektrovilcienu ekspluatācijas beigas 2024. gadā Latvijā izraisījušas diskusijas ne tikai Latvijas medijos, bet arī šo elektrovilcienu mašīnistu vidū. Šis darbs nefokusējas uz sabiedrības reakciju izpēti, tomēr filmā “Dzelzs putns: elektrovilciens ER2” atspoguļo konkrētā mašīnista personisko stāstu kā filmas galveno varoni. Tādējādi darbs demonstrē personiskās piesaistīšanas izteikšanas iespējas nedzīvam objektam caur dokumentālo filmu. Pati dokumentālā filma kalpo arī kā pārmaiņu atainojums, proti, kā profesionālā identitāte tiek ietekmēta, kad pazūd pierastā ikdienišķā darba kārtība. Tas ļauj skatītājam novērot, kā notiek pāreja starp laiku, cilvēku un tehniku, kura kādreiz bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Dokumentālās īsfilmas garums ir 13 minūtes 40 sekundes. Darba apjoms sastāv no 43 lappusēm.This creative bachelor's thesis is a research project aimed at creating a documentary short film about an ER2 series electric train driver who experiences the end of operation of these electric trains in Latvia in 2024. This film tells the story of Artūrs Šiškovs, the driver of the ER2 series electric train. He worked on these electric trains for 10 years, starting work immediately after graduating from technical school, which contributed to the formation of a professional and personal attachment to the electric trains of this series. The film is based on a personal narrative of a historical moment of transition, which is interpreted through the everyday life and experience of the hero. In order to understand the specifics of the film and possible means of expression, the work analyzes the historical development of documentary cinema and the most important visual expression techniques that allow for an emotional impact on the viewer. The work also examines visual and compositional solutions that help create a dramaturgically well-thought-out and emotionally filled narrative. In addition, attention is also paid to ethical issues in documentary cinema - including the relationship between the director and the film's characters, as well as the boundary between the author's interpretation and possible manipulation. These aspects are analyzed based on both theoretical materials and during the filming process itself during the development of the practical part. The end of operation of the ER2 series electric trains in Latvia in 2024 has caused discussions not only in the Latvian media, but also among the drivers of these electric trains. This work does not focus on studying public reactions, however, the film “Iron Bird: Electric Train ER2” reflects the personal story of a particular driver as the main character of the film. Thus, the work demonstrates the possibilities of expressing personal attachment to an inanimate object through a documentary film. The documentary film itself also serves as a depiction of change, namely how professional identity is affected when the usual everyday work routine disappears. This allows the viewer to observe how the transition between time, people and technology, which was once an integral part of everyday life, occurs. The length of the documentary short film is 13 minutes 40 seconds. The volume of the work consists of 43 pages.