Spēles aktivitātes novērtējums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Abstract

Nosaukums: Spēles aktivitātes novērtējums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem Autore: Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas ergoterapija 4. studiju gada studējošā Anna Marija Puriņa. Aktualitāte: Autiskā spektra traucējumi (AST) ir neirālās attīstības traucējumi. Bērniem ar šiem attīstības traucējumiem ir raksturīgas grūtības sociālajā mijiedarbībā un saziņā ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem, tāpat ir zināmas spēles aktivitātes veikšanas grūtības (WHO, 2023; Siviy, 2016). Ergoterapijā spēle tiek uzskatīta par galveno bērna ikdienas aktivitāti un svarīgu elementu viņu attīstībā, līdzīgi kā citas aktivitātes, piemēram, ēšana un ģērbšanās. Tai ir izšķiroša loma bērnu attīstībā, veicinot kognitīvo, fizisko, sociālo izaugsmi un iemācot bērnam regulēt savas emocijas. Tāpēc būtiski ir identificēt, kurās spēles aktivitātes veikšanas jomās bērniem ar AST ir vislielākās grūtības, un analizēt bērna spēlēšanās prasmju atbilstību viņa hronoloģiskajam vecumam, tādejādi ļaujot atpazīt AST izpausmes un plānot mērķtiecīgas, un pielāgotas ergoterapijas iejaukšanās stratēģijas (Siviy, 2016; Brown un Lynch, 2023). Pētījuma mērķis: Identificēt un analizēt veikšanas grūtības bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, neeksperimentāls, aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Pielietotās metodes: Pētījumā piedalījās 32 bērni vecuma grupā 3 - 6 gadi ar diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem. Kā novērtēšanas metode tika izmantota Pārstrādātā Knoksas pirmsskolas spēles novērtējuma skala (Jankovich et al., 2008). Lai noteiktu korelāciju starp bērnu hronoloģisko vecumu un spēlēšanās prasmēm, tika izmantots Spīrmena rangu korelācijas koeficients (ρ). Rezultāti: 20 gadījumos zemākais spēles vecuma rezultāts tika iegūts spēles dimensijā "Imitēšana" un 15 gadījumos spēles dimensijā "Piedalīšanās". Tika konstatēta vāja, bet statistiski nozīmīga korelācija starp bērna hronoloģisko vecumu un spēles dimensijām “Imitēšana” un “Piedalīšanās”. Secinājumi: 3 – 6 gadus veciem bērniem ar AST, visizteiktākās spēles aktivitātes veikšanas grūtības ir saistītas ar imitēšanas un sociālās mijiedarbības prasmēm. Komunikācijas un sociālās mijiedarbības prasmes, novērtētas spēles dimensijās “Imitēšana” un “Piedalīšanās”, ir neatbilstošas visos vecuma posmos bērniem ar AST, un to attīstības līmenis nav saistīts ar bērna hronoloģisko vecumu. Atslēgvārdi: autiskā spektra traucējumi, aktivitāte, spēle, ergoterapija, novērtēšana.Title: Assessment of play activity in children with autism spectrum disorder Author: Rīga Stradiņš University Occupational Therapy 4th year student Anna Marija Puriņa. Background: Autism spectrum disorder (ASD) is a neural development disorder. Children with these disorders have some difficulty in social interaction and communication with peers and other people, as well as some difficulty with play activities (WHO, 2023; Siviy, 2016). In occupational therapy, play is considered to be the child's main daily activity and an important element in their development, similar to other activities such as eating and dressing. It plays a crucial role in children's development by promoting cognitive, physical, social growth and teaching children to regulate their emotions. It is therefore essential to identify the areas of play activity where children with AST have the most difficulty and to analyse the appropriateness of the child's play skills to his or her chronological age, thus allowing the recognition of AST symptoms and the planning of targeted and appropriate occupational therapy intervention strategies (Siviy, 2016; Brown and Lynch, 2023). Aim of the study: To identify and analyse performance difficulties in children with autism spectrum disorders. Research design: Quantitative, non-experimental, descriptive cross-sectional study. Methods: 32 children aged 3-6 years diagnosed with autism spectrum disorders participated in the study. The assessment method used was the Revised Knox Preschool Play Rating Scale (Jankovich et al., 2008). Spearman's rank correlation coefficient (ρ) was used to determine the correlation between children's chronological age and play skills. Results: In 20 cases, the lowest age score was obtained in the 'Imitation' dimension and in 15 cases in the 'Participation' dimension. A weak but statistically significant correlation was found between the chronological age of the child and the game dimensions 'Imitation' and 'Participation'. Conclusion: For children aged 3-6 years with AST, the most pronounced difficulties in performing the play activity are related to imitation and social interaction skills. Communication and social interaction skills, assessed in the play dimensions 'Imitation' and 'Participation', are inconsistent at all ages in children with AST, and their level of development is not related to the chronological age of the child. Keywords: autistic spectrum disorder, activity, play, occupational therapy, assessment.