Telerehabilitācijas pielietojums fizioterapeita praksē ar pacientiem

Abstract

Pētījuma nosaukums: Telerehabilitācijas pielietojums fizioterapeita praksē ar pacientiem Mērķis: Izpētīt un aprakstīt kāds ir fizioterapeitu viedoklis par telerehabilitācijas pakalpojuma ieguvumiem un sarežģījumiem. Pētījuma dizains: Kvalitatīvs pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumā tika iekļauti četri fizioterapeiti, kas ir snieguši telerehabilitācijas pakalpojumus. Kā pētījuma instruments tika izmantota daļēji strukturēta intervija ar atvērta tipa jautājumiem, intervijas saturs tika ierakstīts audio datu nesējā un pēc tam veikts intervijas transkripts. Intervijas analīze tika veikta izmantojot kontentanalīzi, jeb satura analīzi izmantojot deduktīvo pieeju. Rezultāti: Iegūtie rezultāti liecina, ka būtiskākie telerehabilitācijas izmantošanas ieguvumi ir ietaupītais laiks un izdevumi, kas saistīti ar nokļūšanu pie speciālista, pieejamība pandēmijas laikā, ģeogrāfiskā pieejamība un iespēja savienot fizioterapiju ar ikdienas pienākumu veikšanu. Intervētie dalībnieki, kā dominējošos šķēršļus telerehabilitācijas izmantošanai fizioterapeita praksē, uzskata fiziska pieskāriena neesamību, grūtības veikt funkcionālo novērtēšanu attālināti un digitālo prasmju nepieciešamību. Secinājumi: Telerehabilitācijas attīstība ir nozīmīga gan speciālistam, gan pakalpojuma saņēmējam, ko arī apstiprina pētījumā iesaistītie fizioterapeiti minot vairākus ieguvumus telerehabilitācijas izmantošanai praksē. Pēc dalībnieku domām, lielākais izaicinājums telerehabilitācijas izmantošanai praksē ir fiziskā pieskāriena neesamība funkcionālās izmeklēšanas un nodarbības laikā. Pētījumā iesaistītie fizioterapeiti kā būtiskākos telerehabilitācijas izmantošanas ieguvumus min- ietaupītais laiks un izdevumi, kas saistīti ar nokļūšanu pie speciālista, pieejamība pandēmijas laikā, ģeogrāfiskā pieejamība un iespēja savienot fizioterapiju ar ikdienas pienākumu veikšanu.Title of the study: Use of telerehabilitation in physiotherapist practice with patients Aim: To study and describe the opinion of physiotherapists about the benefits and difficulties of providing telerhabilitation services. Research design: A qualitative research. Research methods: The study included four physiotherapists who have provided telerehabilitation services. As the research tools were used semi- structured interview with open-ended questions, the content of the interview was recorded on audio recording and after that transscripted for the interview. The analysis of the interview was performed using content analysis using a deductive approach. Results: The results obtained show that the main benefits of using telerehabilitation are the time saved and the costs associated with travel time to specialist, the availability during pandemic, geographical availability and the ability to combine physiotherapy with day-to-day responsibilities. The interviewed participants, as the dominant barriers to the use of telerehabilitation in physiotherapist practice, consider the absence of physical touch, the difficulty of performing functional assessment using and the need for digital skills. Conclusions: The development of telerehabilitation is significant for both the specialist and the recipient of the service, which is also confirmed by the physiotherapists involved in the study mentioning a number of benefits for the use of telerehabilitation in practice. According to the participants, the biggest challenge for the use of telerehabilitation in practice is the lack of physical touch during functional examination and session. The physiotherapists involved in the study mentioned as the most significant benefits of using telerehabilitation the time saved and the costs of getting to a specialist, the availability during the pandemic, the geographical availability and the possibility of connecting physiotherapy with the performance of daily duties.