Peldētāju sacensību darbības un elpošanas sistēmas kvantitatīvo parametru pilnveide. Promocijas darba kopsavilkums / Quantitative Parameter Improvement of Competitive Activity and the Respiratory System of Swimmers. Summary of the Doctoral Thesis

Simple item page
dc.contributor.advisorSolovjova, Jeļena
dc.contributor.authorJakubovskis, Germans
dc.date.accessioned2025-05-06T10:55:51Z
dc.date.available2025-05-06T10:55:51Z
dc.date.issued2023
dc.descriptionThe Doctoral Thesis was developed at Latvian Academy of Sport Education from 2017 to 2022. Defence: at the public session of the Promotion Council of Health and Sports Sciences on 9 May 2023 at 15.30 in the room 205., LASE (Brivibas gatve 333, Riga).en
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2016. līdz 2022. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 9. maijā plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.lv_LV
dc.description.abstractSwimming is a world-renowned and developed sport, which has been included in the Summer Olympic Games since 1896. Covering various distances in the shortest time possible is the main goal of this sport. Since 2000, records have been achieved in swimming three times more often than in track and field athletics. As a result, the technical and physical preparedness of swimmers is subject to more and more higher requirements, which arouses the interest of sport specialists and promotes scientific research. Latvian swimmers regularly participate in international competitions. Speaking of high achievements (Olympic medals), only three athletes can be mentioned: Jānis Konrads, Georgijs Kuļikovs and Arsens Miskarovs (Jākabsone, 2015; Nacionālā enciklopēdija, 2018). Moreover, today’s best Latvian swimmers can be proud of their achievements only in the junior group. In order to promote the performance of Latvian swimmers in competitions, it is necessary to look for new training methods and means. A scientific approach to improving swimming technique can definitely give Latvian swimmers a competitive advantage. Researchers and analysts have paid a lot of attention to the competitive activities of finalists of the World and European Swimming Championships, and the issue of increasing technical preparation and the possibilities of improving results (Craig, Pendergast, 1979; Хальянд, 1986; Kennedy, Brown, Chengalur, Nelson, 1990; Arellano, Brown, Cappaert, Nelson, 1994; Thompson, Haljand, Cooper, Palfrey, 2000; Cossor, Mason, 2001; Клешнев, 2001; Tourny-Chollet, Chollet, Hogie, Papparodopoulos, 2002; Hellard, Dekerle, Avalos, Caudal, Knopp, Hausswirth, 2008; Robertson, Pyne, Hopkins, Anson, 2009; Mytton, Archer, St Clair, Thompson, 2014; Veiga, Navarro, Gonzales-Frutos, 2014; Skyriene, 2016). In recent years, the greatest growth in the results of swimming competitions has been observed in connection with the underwater section. Researchers who have ever touched this topic unanimously note that “the underwater section is the fastest section of a competition distance, the result of which most affects the result of the competition in any distance, in any swimming style and for both genders” (Kennedy, Brown, Chengalur, Nelson, 1990; Arellano, Brown, Cappaert, Nelson, 1994; Colman, Persyn, Ungerechts, 1999; Cossor, Mason, 2001; Blanksby et al., 2001; Smith, Esau, Norris, Bidrmann, 2002; Ruschel, Araùjo, Pereira, Roesler, 2007; Скирене, Зуозене, 2008, 2009; Collard, Oboeuf, 2009; Veiga, Roig, Gómez-Ruano, 2016; Shimojo, Naraa, Babaa, Ichikawaa, Ikeda & Shimoyama, 2019). Several studies have been devoted to covering the underwater section. Thayer & Hay (1984) stated that the total underwater section distance in a 100 m swimming distance is up to 33%. Most of the research is on the technique and biomechanics of underwater undulatory swimming (Литвинов & Фоменко, 2005; Gavilán, Arellano & Sanders, 2006; Arellano, Terrés-Nicoli & Redondo, 2006; Zamparo, Vicentini, Scattolini, Rigamonti & Bonifaci, 2012; Hochstein & Blickhan, 2011, 2014; Atkison, Dickey, Dragunas & Nolte, 2014; Higgs, Pease & Sanders, 2015; Yamakawa et al.,2017; Wadrzyk, Nosiadek, & Staszkiewicz, 2017; Wadrzyk, Staszkiewicz, Zegler & Kryst, 2021). The efficiency of covering the underwater section is closely related to the ability of swimmers to quickly inhale 2 - 3 litres of air and hold their breath in order to move their legs underwater in a wave-like manner after the start jump and in each turn throughout the whole underwater distance. This is determined by the swimmer’s special physical training, the peculiarities of the respiratory system and the age of the athlete (Садовников, 1979; Солопов, 1988; Bulgakova & Makarenko, 1996; Мосунов, 1998; Булгакова, 2001; Григонене & Скирене, 2006; Зуозене, Скирене, Каваляускас, Григонене & Печюнас, 2007; Edwards & Walker, 2009; Диверт & Кривощеков, 2013; Кривощеков, Диверт, Мельников, Водяницкий & Гиренко, 2013; McCabe et al., 2015; Нарскин, Мельников & Врублевский, 2016). The peculiarities of the respiratory system of swimmers are widely described in scientific literature (Абрамов, 1964; Солопов, 1988; Wakayoshi, D’Acquisto, Cappaert et al., 1995; Cardelli, Lerda, Chollet, 2000; Wells, Plyley, Thomas, Goodman, Duffin, 2005; Pedersen, Kjendlie, 2006; Wylegala, Pendergast, Gosselin, Warkander, Lundgren, 2006; Kilding, Brown, McConnell, 2009; Диверт, Кривощеков, 2013; Pedersen, Kjendlie, 2014; McCabe, Sanders, Psycharakis, 2015; do Couto, Franken, de Souza Castro, 2015; Кривощеков, Диверт, Мельников, Водяницкий, Нарскин, Мельников, Врублевский, 2013; Диверт, Комлягина, Красникова, Мартынов, Тимофеев, Кривощеков, 2017). However, there is less research on the respiratory system parameters that may be related to effective swimming during the underwater section (Dybinska, Kucia-Czyszczon, Kaca, Staron, Chodinow, 2012; Priya, 2014). There is a lack of experimental research that answers the following questions: “How do the competitive activity parameters differ among finalists of the Latvian and the European Swimming Championships?”, “What are the kinematic and biomechanical indicators of underwater undulatory swimming?”, “What are the differences between swimmers of different qualifications?”, “What is the development level of the respiratory system of Latvian swimmers?”, “Are there any correlations between competition results (FINA points) and the respiratory system parameters?”, “Is the physical training of junior swimmers sufficient to effectively cover underwater sections?”, “How does respiratory muscle training affect the inspiratory muscle strength and competition results of junior swimmers?”, etc. These questions are especially relevant today, as the achievements of Latvian swimmers on the international scale are not comparable to the results of neighbouring countries. Taking into account the topicality of this issue, a study was conducted within the framework of the Doctoral Thesis, the results of which might help Latvian swimmers to achieve their best results by improving the functioning of the respiratory system, the ability to hold their breath, and the efficiency of covering the underwater section. . en
dc.description.abstractPeldēšana – pasaulē populārs, attīstīts sporta veids, kas kopš 1896. gada iekļauts vasaras olimpiskajās spēlēs. Dažādu distanču veikšana pēc iespējas īsākā laikā ir galvenais šī sporta veida mērķis. Kopš 2000. gada peldēšanā rekordi sasniegti vidēji trīs reizes biežāk nekā vieglatlētikā. Līdz ar to peldētāju tehniskajai un fiziskajai sagatavotībai tiek izvirzītas arvien augstākas prasības, kas izraisa sporta speciālistu interesi un veicina zinātnisko izpēti. Latvijas peldētāji regulāri piedalās starptautiskā mēroga sacensībās. Runājot par augstiem sasniegumiem (olimpiskās medaļas), var minēt tikai trīs sportistus: Jānis Konrads, Georgijs Kuļikovs un Arsens Miskarovs (Jākabsone, 2015; Nacionālā enciklopēdija, 2018). Mūsdienu Latvijas labākie peldētāji var lepoties ar sasniegumiem tikai junioru grupā. Lai veicinātu Latvijas peldētāju sniegumu sacensībās ir nepieciešams meklēt jaunas treniņu metodes un līdzekļus. Zinātnisks skatījums uz peldēšanas tehnikas uzlabošanu noteikti var dot Latvijas peldētājiem konkurences priekšrocības. Pētnieki un analītiķi lielu uzmanību ir pievērsuši pasaules un Eiropas peldēšanas čempionātu finālistu sacensību darbībām, tehniskās sagatavotības paaugstināšanas problēmai un rezultātu uzlabošanas iespējām (Craig & Pendergast, 1979; Хальянд, Тамп & Каал, 1986; Kennedy, Brown, Chengalur & Nelson, 1990; Arellano, Brown, Cappaert & Nelson, 1994; Thompson, Haljand, Cooper & Palfrey, 2000; Cossor & Mason, 2001; Клешнев, 2001; Tourny-Chollet, Chollet, Hogie & Papparodopoulos, 2002; Hellard, Dekerle, Avalos, Caudal, Knopp & Hausswirth, 2008; Robertson, Pyne, Hopkins & Anson, 2009; Скирене & Зуозене, 2009; Скирене, 2010; Mytton, Archer, StClair & Thompson, 2014; Veiga, Cala, Frutos & Navarro, 2014; Skyriene, 2016), savukārt Latvijas peldēšanā, nekas līdzīgs nav izdarīts. Pēdējos gados peldēšanas sacensību rezultātu vislielākā izaugsme ir novērota saistībā ar zemūdens posmu. Sporta zinātnes pētnieki, kuri ir aktualizējuši šo tēmu, vienbalsīgi izsakās: “Zemūdens daļa – pati ātrākā sacensību distances daļa, kuras rezultāts visvairāk iespaido sacensību rezultātu jebkurā distancē, jebkurā peldēšanas veidā un abiem dzimumiem.” (Arellano et al., 1994; Colman, Persyn & Ungerechts, 1999; Cossor & Mason, 2001; Blanksby, Nicholson & Elliot, 2002; Smith, Esau, Norris & Bidrmann, 2002; Ruschel, Araùjo, Pereira & Roesler, 2007; Collard & Oboeuf, 2009; Collard, Gourmelin & Schwob, 2013; Veiga, Roig & Gómez-Ruano, 2016; Shimojo, Naraa, Babaa, Ichikawaa, Ikeda & Shimoyama, 2019). Zemūdens daļas posma veikšanai ir veltīti vairāki pētījumi. Tajers & Hejs (1984) paziņoja, ka kopējais zemūdens posmu attālums 100 m peldēšanas distancē ir līdz 33%. Lielākā daļa pētījumu ir par kāju zemūdens viļņveida kustību tehniku un biomehāniku (Литвинов & Фоменко, 2005; Gavilán, Arellano & Sanders, 2006; Arellano, Terrés-Nicoli & Redondo, 2006; Zamparo, Vicentini, Scattolini, Rigamonti & Bonifaci, 2012; Hochstein & Blickhan, 2011, 2014; Atkison, Dickey, Dragunas & Nolte, 2014; Higgs, Pease & Sanders, 2015; Yamakawa et al.,2017; Wadrzyk, Nosiadek, & Staszkiewicz, 2017; Wadrzyk, Staszkiewicz, Zegler & Kryst, 2021). Zemūdens posma veikšanas efektivitāte ir cieši saistīta ar peldētāju spējam ātri ieelpot 2 - 3 litrus gaisa un aizturēt elpu lai viļņveidā kustināt kājas zem ūdens pēc starta lēciena un katra pagrieziena visas zemūdens distances garumā. To nosaka peldētāja speciālā fiziskā sagatavotība, elpošanas sistēmas īpatnības un sportista vecums -(Садовников, 1979; Солопов, 1988; Bulgakova & Makarenko, 1996; Мосунов, 1998; Булгакова, 2001; Григонене & Скирене, 2006; Зуозене, Скирене, Каваляускас, Григонене & Печюнас, 2007; Edwards & Walker, 2009; Диверт & Кривощеков, 2013; Кривощеков, Диверт, Мельников, Водяницкий & Гиренко, 2013; McCabe et al., 2015; Нарскин, Мельников & Врублевский, 2016). Peldētāju elpošanas sistēmas darbības īpatnības ir plaši aprakstītas zinātniskajā literatūrā (Абрамов, 1964; Солопов, 1988; Wakayoshi, D’Acquisto & Cappaert, 1995; Cardelli, Lerda & Chollet, 2000; Wells, Plyley, Thomas, Goodman & Duffin, 2005; Pedersen & Kjendlie, 2006; Wylegala, Pendergast, Gosselin, Warkander & Lundgren, 2006; Kilding, Brown & McConnell, 2010; Диверт & Кривощеков, 2013, 2017; McCabe et al., 2015; do Couto, Franken & de Souza Castro, 2015). Mazāk pētījumu ir par elpošanas sistēmas parametriem, kuriem var būt saistība ar efektīvu zemūdens posma veikšanu (Dybinska, KuciaCzyszczon, Kaca, Staron & Chodinow, 2012; Priya, 2014). Trūkst eksperimentālu pētījumu, kuros būtu dotas atbildes, uz šādiem jautājumiem: kā atšķiras Latvijas peldēšanas čempionātu un Eiropas čempionāta finālistu sacensību darbību parametri? Kādi ir kāju zemūdens viļņveida kustību kinemātiskie un biomehāniskie rādītāji? Kādās atšķirības ir dažādās kvalifikācijas peldētajiem? Kāds ir Latvijas peldētāju elpošanas sistēmas attīstības līmenis? Vai starp sacensību rezultātiem (FINA punkti) un elpošanas sistēmas parametriem pastāv sakarības? Vai junioru vecuma peldētāju fiziskā sagatavotība ir pietiekama, lai efektīvi pārvarētu zemūdens posmus? Kā elpošanas muskulatūras treniņš ietekmē juniora vecuma peldētāju ieelpas muskuļu spēku un sacensību rezultātus? u.c. Īpaši aktuāli šie jautājumi ir mūsdienās, kad Latvijas peldētāju sasniegumi starptautiskajā mērogā nav salīdzinājumi ar kaimiņ valstu rezultātiem. Ņemot vērā šī jautājuma aktuālitāti, promocijas darbā tika veikts pētījums, kura rezultāti, iespējams, palīdzēs Latvijas peldētājiem sasniegt savu labāko rezultātu, uzlabojot elpošanas sistēmas darbību, elpas aiztures spēju un zemūdens posma peldēšanas efektivitāti.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationJakubovskis, G. 2023. Quantitative Parameter Improvement of Competitive Activity and the Respiratory System of Swimmers: Summary of the Doctoral Thesis: Sub-Sector – Sports pedagogy. Rīga: Latvian Academy of Sport Education. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2023-02_pdk-dtsen
dc.identifier.citationJakubovskis, G. 2023. Peldētāju sacensību darbības un elpošanas sistēmas kvantitatīvo parametru pilnveide: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2023-02_pdk-dtslv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2023-02_pdk-dts
dc.identifier.other1–37 (1–78)
dc.identifier.other38–78 (1–78)
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/handle/123456789/381480
dc.language.isolv_LV
dc.language.isoen
dc.publisherLatvian Academy of Sport Educationen
dc.publisherLatvijas Sporta pedagoģijas akadēmijalv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
dc.subjectSummary of the Doctoral Thesisen
dc.subjectswimmingen
dc.subjectcompetitionen
dc.subjectbiomechanicsen
dc.subjecthydrodynamicsen
dc.subjectphysiologyen
dc.subjectbreathingen
dc.subjectsports historyen
dc.subjectpromocijas darba kopsavilkumslv_LV
dc.subjectpeldēšanalv_LV
dc.subjectsacensībaslv_LV
dc.subjectbiomehānikalv_LV
dc.subjecthidrodinamikalv_LV
dc.subjectfizioloģijalv_LV
dc.subjectelpošanalv_LV
dc.subjectsporta vēsturelv_LV
dc.subject.other3.3 Health Sciences; Sub-Sector – Sports pedagogyen
dc.subject.other3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta pedagoģijalv_LV
dc.titlePeldētāju sacensību darbības un elpošanas sistēmas kvantitatīvo parametru pilnveide. Promocijas darba kopsavilkums / Quantitative Parameter Improvement of Competitive Activity and the Respiratory System of Swimmers. Summary of the Doctoral Thesisen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/other

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
2023-02_Jakubovskis-Germans_PDK-DTS.pdf
Size:
1.11 MB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi