Radniecība mūsdienu Latvijā

Simple item page
dc.contributor.authorSedlenieks, Klāvs
dc.contributor.otherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.date.accessioned2024-11-15T13:47:04Z
dc.date.available2024-11-15T13:47:04Z
dc.date.issued2024
dc.description.abstractFilling the void in the study of Latvian kinship, Chapter 1 (author Klāvs Sedlenieks) of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia" provides a summary of kinship. The chapter provides an insight into the basic principles of kinship, i.e., the bilateral succession system used by Latvian and many other European societies, where kinship is equally attributed to father and mother. The main consequence of this system is that the circle of relatives does not have clear boundaries and therefore social ties (frequency of meeting, mutual care) largely determine what is and is not considered relatives. In Latvia, it is customary to classify relatives into “real” or “blood relatives”, “married relatives” or in-laws. Analytically, the so-called “fictive kinship” can also be distinguished. It includes, for example, godparents or cases of adoption. However, such a category does not exist in the Latvian language and in practice. The practical effect of kinship can be seen mainly in restrictions on inheritance and marriage, where beliefs about who is born to whom play an important role. Equally important is the principle known in anthropology as “shared substances”, e.g., genes or blood.en
dc.description.abstractAizpildot tukšumu latviešu radniecības izpētē, grāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" pirmajā nodaļā "Radniecība mūsdienu Latvijā" tās autors Klāvs Sedlenieks sniedz īsu apkopojumu par radniecības antropoloģijas tradīcijāām, ieskatu pašos radniecības pamatprincipos, t. i., latviešu un daudzu citu Eiropas sabiedrību izmantotajā bilaterālajā pēctecības sistēmā, kur radniecība tiek vienādā mērā attiecināta uz tēvu un māti. Galvenā konsekvence šai sistēmai ir tāda, ka radu lokam nav skaidru robežu, tādēļ sociālās saiknes (satikšanās biežums, savstarpējās rūpes) lielā mērā nosaka to, kurš tiek un kurš netiek uzskatīts par radinieku. Latvijā pieņemts šķirot tuviniekus “īstajos” jeb “asinsradiniekos” un “ieprecētajos rados” vai svaiņos. Analītiski var nošķirt arī tā dēvēto “fiktīvo radniecību”, kas pastāv, piemēram, starp krustbērniem un krustvecākiem, vai kas veidojas adopcijas gadījumos, tomēr latviešu ikdienas valodā un praksē šāda kategorija nepastāv. Radniecības praktiskā ietekme ir saskatāma galvenokārt mantošanas un laulību ierobežojumos, kur liela nozīme ir ne tikai uzskatiem par to, kurš no kura ir dzimis, bet arī principiem jeb tam, ko antropoloģijā apraksta, runājot par “koplietotām substancēm” (tādas ir, piemēram, gēni, asinis).lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationSedlenieks, K. 2024. Radniecība mūsdienu Latvijā. No: Sedlenieks, K., red. Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā. Rīga: RSU, 39.-58. lpp.lv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/rsu-radnieciba_isbn-978-9934-618-45-1_039-058
dc.identifier.isbn978-9934-618-45-1
dc.identifier.other39-58
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/16876
dc.language.isolv_LV
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.relation.ispartofRadniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijālv_LV
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rights.urihttps://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectlatviešu radniecībalv_LV
dc.subjectterminoloģijalv_LV
dc.subjectbilaterālā radniecībalv_LV
dc.subject.otherZinātnes nozare – antropoloģijalv_LV
dc.titleRadniecība mūsdienu Latvijālv_LV
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bookPart

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
Radnieciba_2024_ISBN-978-9934-618-45-1_01-nodala.pdf
Size:
277.86 KB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

Kolektīvā monogrāfija "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā"