Prevalence of Anxiety Among Medical and Non-Medical Students in Sweden and Latvia

Abstract

Anotācija Ievads. Augstskolu studentu garīgo veselību ietekmē dažādi faktori. Studiju slodze, kas palielina stresa līmeni, ka arī jauni dzīves apstākļi un finansiālas problēmas ir faktori, kas veicina trauksmes sajūtu studentu vidū. Ārvalstu studenti nokļūst arī jaunā vidē un kultūrā, kas var radīt papildus trauksmes sajūtu, salīdzinot ar pārējiem studentiem. Šī pētījuma mērķis bija analizēt trauksmes līmeni un cēloņus medicīnas un ne-medicīnas studentu vidū Zviedrijā un Latvijā. Darbā tika izvirzītas divas hipotēzes, ka trauksmes izplatība ir augstāka medicīnas studentu vidū, nekā ne-medicīnas studentu vidū, kā arī, ka ārvalstu studenti Latvijā lielākā mērā cieš no trauksmes, nekā studenti Zviedrijā. Metodes. Darbā tika apkopoti iepriekšējo pētījumu rezultāti un salīdzināti ar iegūtajiem aptaujas rezultātiem. Tiešsaistes aptaujā bija iekļauta modificēta trauksmes novērtēšanas anketa (angl. Generalized Anxiety Disorder scale-7), lai novērtētu trauksmes izplatību starp medicīnas studentiem Latvijā un studentiem no dažādām fakultātēm Zviedrijas universitātēs, kā arī iekļauti jautājumi par iespējamiem trauksmes iemesliem. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauts 141 dalībnieks, no kuriem 61,0% (n = 86) bija sievietes un 39,0% (n = 55) bija vīrieši. 54,6% (n = 77) dalībnieku bija studenti no Rīgas Stradiņa universitātes (Latvija) un 45,4% (n = 64) dalībnieku - no dažādām Zviedrijas universitātēm. 66,7% (n = 94) studēja medicīnu un 33,3% (n = 47) studēja citās jomās. 22,7% (n=32) dalībnieku nebija trauksmes, 28,4% (n=40) dalībnieku uzrādīja vieglo trauksmes līmeni, 25,5% (n=36) bija vidējās trauksmes pazīmes un 23,4% (n=33) bija smagās trauksmes pazīmes. Salīdzinot trauksmes izplatību starp medicīnas studentiem un ne-medicīnas studentiem, kā arī starp ārvalstu studentiem Latvijā un studentiem Zviedrijā, netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība. Savukārt, lielāka trauksmes izplatība bija sievietēm, nekā vīriešiem, un visbiežākais trauksmes iemesls studentiem bija akadēmisko notikumu tuvošanās. Secinājumi. Trauksmes izplatība atšķirās atkarībā no demogrāfiskajiem faktoriem un kopējā trauksmes izplatība dalībnieku vidū bija ievērojami augstāka, nekā vispārējā populācijā. Neskatoties uz to, ka tika iegūti daudzi rezultāti, kas neapstiprināja statistiski nozīmīgas atšķirības starp pētamajām grupām, tie parādīja tendences uz lielāku trauksmes izplatību ārvalstu studentu un medicīnas studentu vidū. Tomēr, Zviedrijas medicīnas studentu vidū bija zemāka trauksmes prevalence. Turpmākajiem pētījumiem ir nepieciešams lielāks izlases lielums ar vienmērīgu sadalījumu dažādu semestru studējošo vidū.Annotation Introduction. Numerous factors impact the mental health of students at university level. Academic workload leading to increased stress levels, new living environments and financial problems are all potential factors giving rise to anxiety among students. For international students, the cultural and environmental changes are generally bigger and could potentially lead to a higher prevalence of anxiety than its counterpart. The aim of this study was to analyse the level and reasons for anxiety among medical and non-medical students in Sweden and Latvia. The data was used to answer the hypotheses that the prevalence of anxiety is higher among medical students than in non-medical students as well as that international students in Latvia suffers from anxiety in a larger scale than students in Sweden. Methods. Data was collected from prior researches and compared with obtained results from a survey. The online survey contained a modified version of Generalized Anxiety Disorder scale-7 to assess the prevalence of anxiety among medical students in Latvia and students from various faculties in Sweden and also questions to assess the possible aetiologies behind the worrying of the students. Results. 141 participants were included in the study. 61.0% (n=86) female students and 39.0% (n=55) male students. 54.6% (n=77) were students from Riga Stradins University, Latvia and 45.4% (n=64) from different universities of Sweden. 66.7% (n=94) studied medicine and 33.3% (n=47) were non-medical students. 22.7% (n=32) of the participants had no anxiety, 28.4% (n=40) showed signs of mild anxiety, 25.5% (n=36) showed signs of moderate anxiety and 23.4% (n=33) displayed signs of severe anxiety. No statistical significance was found when comparing the prevalence of anxiety in medical students and non-medical students, neither when comparing international students in Latvia with students in Sweden. Females were found to have a statistically significant higher prevalence of anxiety in comparison with males and the most common aetiological factor leading to worrying among the students were approaching academic events. Conclusions. The prevalence of anxiety differed depending on demographical factors and the total prevalence of anxiety among the participants was considerably higher than among the general population. Despite the fact that many statistically insignificant results were obtained, they showed tendencies towards a higher prevalence of anxiety among international students and medical students. However, for Swedish medical students a lower anxiety prevalence was found. For future studies, a larger sampling size with a homogenous distribution of semesters among the participants is needed.