Antidepresantu loma agrīnas remisijas sasniegšanā alkohola atkarības pacientiem ar depresīviem traucējumiem

Abstract

The aim of the study is to analyze the impact of antidepressants on achieving remission in patients with alcohol dependence and depressive disorder. Hypothesis: The use of antidepressants as adjunctive therapy reduces depressive symptoms and helps achieve faster and longer-lasting remission. Material and Methods: The study consists of two parts, retrospective and prospective. The retrospective group includes 185 participants. The treatment period is from 2020 to 2024. Data on patients and the course of treatment were taken from outpatient medical records. The prospective group includes 15 participants. In addition to the diagnosis of "alcohol dependence" participants were clinically diagnosed with depressive symptoms and completed a PHQ- 9 test, with test scores ranging from 5 to 27. In the analysis of the study data, a comparison of the achieved remission in both groups was made. Result of the study: The data of thr retrospective part of the study show that no significant difference in the duration of remission was observed between patients who were treated only with specific therapy or did not receive any therapy, and those patients who were prescribed antidepressants as adjunctive therapy. Analyzing the remission duration of thesecond group of patients, it was concluded that 80% of patients achieved remission from 6 months to one year and 20% of patients achieved remission duration from one year and more. None of the patients in the second group was found to have consumed alcohol. Conclusions: The author concluded that there was no significant difference in the duration of remission between patients treated solely with specific therapy and those who received adjunctive antidepressants. Patients in the prospective part of the study who received antidepressants achieved relatively quicker and earlier remission. Achieving better treatment outcomes requires careful patient assessment and evaluation of treatment necessity throughout the course of therapy.

Darba mērķis: Analizēt nozīmēto antidepresantu ietekmi uz alkohola remisijas sasniegšanu pacientiem ar alkohola atkarību un depresīviem traucējumiem. Darba hipotēze: Antidepresantu lietošana papildterapijā mazina depresīvus traucējumus, palīdz sasniegt ātrāku un ilgstošu alkohola atkarības remisiju. Pētījuma populācija: Abu dzimumu pacienti ar diagnozi F10.2, vecumā no 18 gadiem, kopā 200 pacienti. Darba metodika un izmantotie materiāli: Pētījums sastāv no retrospektīvas daļas un prospektīvas daļas. Dalībnieku skaits retrospektīvajā daļā ir 185, novērošanas un ārstēšanas laikā periods ir no 2020. līdz 2024. gadam. Dati par pirmās grupas pacientu terapiju, ārstēšanas gaitu un remisijas ilgumu tiek ņemti no pacientu ambulatorajiem kartēm . Pētījuma prospektīvajā daļā iekļauti pacienti, kuriem papildus F10.2 diagnozei konstatēti garastāvokļa depresīvi traucējumi pēc depresijas diagnostiskiem kritērijiem, kuri pēc depresijas testa PHQ-9 aizpildīšanas ieguva 5-27 punktus un papildterapijā saņēma SSRI grupas antidepresantus. Prospektīvas daļas dalībnieku skaits ir 15 cilvēki. Pētījuma datu analīzē tiek salīdzināts remisijas ilgums abās pacientu grupās, remisijas ilgums atkarībā no terapijas veida. Pētījuma rezultāti: Pētījuma retrospetīvas daļas dati liecina, ka nav novērota būtiska atšķirība remisijas ilgumā starp pacientiem, kuri ārstējās tikai ar specifisku terapiju vai nesaņēma nekādu terapiju, un tiem pacientiem, kuriem papildterapijā bija nozīmēti antidepresanti. Analizējot otrās grupas pacientu remisijas ilgumu, tika secināts, ka 80% no pacientiem sasniedza remisiju no 6 mēnešiem līdz vienam gadam, un 20% no pacientiem sasniedza remisijas ilgums no viena gada un ilgāk. Nevienam no otras grupas pacientiem nebija konstatēta alkohola lietošana. Secinājumi: Autore secināja, ka nav novērota būtiska atšķirība remisijas ilgumā starp pacientiem, kuri ārstējās tikai ar specifisku terapiju, un tiem pacientiem, kuriem papildterapijā bija nozīmēti antidepresanti. Pētījuma prospektīvas daļas pacienti, kuri saņēma antidepresantus terapijā, sasniedz relatīvi ātrāku un agrīnu remisiju. Lai iegūt labākus ārstēšanas rezultātus ir nepieciešama rūpīga pacienta novērtēšana un ārstēšanas nepieciešamības izvērtēšana tālākajā ārstēšanas gaitā.