Vīriešu zināšanas un atsaucība saistībā ar agrīnu priekšdziedzera vēža skrīningdiagnostiku ģimenes ārsta praksēs

Abstract

Aktualitāte: Priekšdziedzera vēzis ir Latvijā visizplatītākais ļaundabīgs audzējs vīriešu vidū. Kopš 2021.gada Latvijā ieviesta skrīningdiagnostikas programma, lai agrīni atklātu un novērstu šo saslimšanu, kā arī mazinātu ekonomisko slogu vispārējā sabiedrībā. Mērķis: Ar anketēšanas palīdzību iegūt datus un analizēt priekšdziedzera vēža skrīningdiagnostikā iekļauto vīriešu pašreizējo zināšanu un atsaucības līmeni par agrīnu priekšdziedzera vēža profilaktisko pārbaudi. Metodes: Pētījumā izvirzītā mērķa sasniegšanai darba autors veica retrospektīvu šķērsgriezuma pētījumu, kurā analizēja 80 anketas, kas iegūtas no respondentiem ģimenes ārsta praksē. Respondentu mērķpopulācija tika izvēlēta atbilstoši valstī noteiktajiem priekšdziedzera vēža skrīningdiagnostikas nosacījumiem – vīrieši vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīrieši vecumā no 45 līdz 50 gadiem, kam ģimenes anamnēzē priekšdziedzera vēzis ir konstatēts asins radiniekam. Dati tika ievākti un apkopoti anonimizētās datu tabulās MS Excel 2019 programmā. Datu anonimizēta apstrāde un analīze tika veikta ar statistikas programmu IBM SPSS Statistics 29.0, izmantojot gan aprakstošās statistikas metodes, gan kvalitatīvu datu analīzi ar Hī-kvadrāta un Fišera ekzakto testu. Rezultāti: Veiktajā pētījumā ar sniegtu piekrišanu piedalījās 80 respondenti, kas atbildēja uz 21 jautājumu speciāli šim pētījumam sagatavotās anketās. Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 58 gadi. Pēc rezultātu ieguves bija redzams, ka vidējā respondenta demogrāfiskais profils ir raksturojams šādi - precēts vīrietis, ar bērniem, ar profesionālo izglītību un algotu darbu. Pētījumā aptaujātie pacienti ģimenes ārstu apmeklē “dažreiz” vai “reti”. Analizētie dati parāda arī to, ka vīrieši 58,8% gadījumu ir pārliecināti par savām zināšanām, taču tikai 3,7% spēja pareizi atzīmēt priekšdziedzera vēža riska faktorus, 43,8% kļūdījās nosaukt pareizi skrīninga veikšanas vecumu un biežumu. Taču 77,5% no respondentiem plāno uzsākt vai turpināt agrīnu priekšdziedzera vēža skrīningu pie sava ģiemens ārsta. Secinājumi: Pēc šī pētījuma veikšanas autors varēja secināt, ka vīriešu zināšanas uz atsaucība saistībā ar agrīnu priekšdziedzera vēža skrīningdiagnostiku ģimenes ārsta praksē ir nepietiekoša. Attiecīgi pacientu zināšanu trūkums ir saistīts gan ar ģimenes ārsta apmeklējuma biežumu, gan nepietiekoši pieejamo informatīvo materiālu par priekšdziedzera vēzi un tā agrīnas sekundārās profilakses iespējām.Background: Prostate cancer is the most common malignant tumor among men in Latvia. Since 2021, a screening diagnostic program has been introduced in Latvia in order to detect this disease early, as well as to reduce the economic burden on the general society. Objective: With the purpose of a questionnaire, collect data and analyze the knowledge and reference level of men included in the screening diagnosis of prostate cancer regarding early prophylactic examination of prostate cancer. Methods: In order to achieve the goal set in the study, the author of the paper conducted a retrospective cross-sectional study in which they analyzed 80 questionnaires obtained from respondents in general practitioner`s office. The target population of respondents was selected according to the conditions of prostate cancer screening diagnosis in Latvia - men aged 50 to 75 years and men aged 45 to 50 years, whose family anamnesis has prostate cancer in a first degree relative. Data was collected and compiled in the anonymized data tables in MS Excel 2019 program. Anonymized data processing and analysis was performed with the statistical program IBM SPSS Statistics 29.0, using both descriptive statistical methods and qualitative data analysis with Chi-square and Fisher's exact test. Results: In the study conducted with consent, 80 respondents answered 21 question in questionnaires specially prepared for this study. The average age of the study participants was 58 years. After obtaining the results, it was evident that the demographic profile of the average respondent can be characterized as follows - a married man, with children, with professional education and paid work. The patients surveyed in the study visited the family doctor "sometimes" or "rarely". The analyzed data also show that men are confident in their knowledge in 58.8% of cases, but only 3.7% were able to correctly name the risk factors of prostate cancer, 43.8% were wrong to name the correct age and frequency of screening. However, 77.5% of respondents plan to start or continue early prostate cancer screening with their family doctor. Conclusions: After conducting this study, the author was able to conclude that men's knowledge of responsiveness to early prostate cancer screening in general practice is insufficient. Accordingly, patients' lack of knowledge is related to both the visit to the family doctor and insufficiently available informative materials about prostate cancer and its early secondary prevention options.