Peldēšanas veidu mācīšanas optimizācijas modelis bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem 6–7 gadu vecumā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Peldēšanas veidu kustību mācīšana ir peldētapmācības programmas pamatuzdevums. Bērna spēja labi apgūt šīs jaunās prasmes ir nozīmīga nelaimes gadījumu novēršanai ūdenī. Faktors, kas var ietekmēt bērna mācīšanu un viņa spēju veiksmīgi apgūt peldēšanas veidus, ir saglabātie primitīvie refleksi. Pētījumi liecina, ka saglabātie primitīvie refleksi ir novēroti aptuveni 90 % pirmsskolas vecuma bērnu un vairāk nekā 50 % pamatskolas vecuma bērnu. Saglabātie primitīvie refleksi liek galvas un ķermeņa kustībām ietekmēt ekstremitāšu muskuļu tonusu, līdzsvaru un kustību koordināciju. Zinātnieki atzīmē, ka saglabātie primitīvie refleksi ietekmē bērna kognitīvās un motoriskās spējas, emocionālo un sociālo stāvokli, kā arī pašregulācijas prasmes. Peldēšanas veidu mācīšanas koncepcija bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem ir īpaši svarīga, jo peldēšana tiek mācīta ūdens vidē – sensoru un mehānisku stājas/līdzsvara traucējumu ietekmē. Ja primitīvie refleksi tiek saglabāti, tie var samazināt bērnu spēju efektīvi apstrādāt sensorisko/proprioceptīvo informāciju, kā rezultātā palielinās kognitīvā slodze. Saglabātie primitīvie refleksi kļūst par ierobežojumiem brīvprātīgām kustībām vai pat novērš tās. Šajā kontekstā kontrolētu brīvprātīgo kustību apgrūtina piespiedu motorās reakcijas un muskuļu tonuss saglabāto primitīvo refleksu aktivitātes dēļ. Rezultātā bērnam ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem ir izteikta tendence tērēt vairāk enerģijas un kognitīvas piepūles pašregulācijas un mācīšanās laikā, un to var uzskatīt par faktoru, kas saistīts ar peldēšanas mācīšanās grūtībām. Tā kā smadzenēm ir ierobežota informācijas apstrādes jauda, ir svarīgi meklēt stratēģijas, lai samazinātu saglabāto primitīvo refleksu ietekmi uz informācijas apstrādi mācīšanās kontekstā, lai novērstu grūtības, ar kurām bērni ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem varētu saskarties peldēšanas mācīšanās laikā. Darba mērķis bija izstrādāt un aprobēt teorētiski pamatotu peldēšanas veidu mācīšanas optimizācijas modeli bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem 6–7 gadu vecumā. Promocijas darbā: 1) pirmo reizi Latvijā nopietni tiek pētīta peldēšanas veidu mācīšana 6–7 gadus veciem bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem; 2) izveidotais peldēšanas veidu mācīšanas optimizācijas modelis 6–7 gadus veciem bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem tiek pamatots ar bērnu ontoģenētisko sensomotoro attīstību dinamisko sistēmu un duālu uzdevumu teorijām; 3) balstoties uz peldēšanas veidu prasmju novērtēšanu, peldēšanas distances garumu un bērna funkcionālā stāvokļa novērtēšanu, ir noteikta peldēšanas kraulā uz muguras un kraulā uz krūtīm mācīšanas optimizācijas modeļa ietekme peldētprasmju apgūšanas posmā bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem 6–7 gadu vecumā; 4) mācīšanas optimizācijas modeļa ietekme ir salīdzināta ar tradicionālu peldēšanas veidu mācīšanas dalīto metodi. Veicot promocijas darba pētījumu, tika noskaidrots, ka, mācot peldēšanas kraulā uz muguras un kraulā uz krūtīm noteiktas bilaterālo kustību attiecības viena cikla ietvaros, augšējo un apakšējo ekstremitāšu diagonāla jeb kontralaterāla mijiedarbība ir noteicošais komponents, kas uzlabo peldēšanas veidu prasmju apguvi 6–7 gadus veciem bērniem ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem. Salīdzinot ar peldēšanas veidu mācīšanas dalīto metodi, promocijas darbā tiek pierādīta peldēšanas veidu mācīšanas optimizācijas modeļa ietekme uz peldēšanas veidu prasmju veiksmīgāku apguvi. Ir noteikta statistiski ticama pozitīva ietekme uz peldēšanas veidu prasmju apguvi, kas izpaužas bērnu labākā funkcionālā veiktspējā (spējā veikt ilgāku darbu) ar galveno orgānu sistēmu mazāku darbības intensitāti. Izstrādātā mācīšanas optimizācijas modeļa satura galvenos principus peldēšanas treneri var lietot peldētprasmju apgūšanas posmā, mācot bērnus ar saglabātiem primitīvajiem refleksiem.