Intrnazālo medikamentu lietošana pie akūta rinīta un ar to saistītu atkārtotu augšējo elpceļu saslimšanu biežums ģimenes ārsta praksē pirmsskolas vecuma bērnu populācijā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīga Stradiņš University
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Aim of the study was to analyze if intranasaly used medications which are prescribed by family medicine doctors in cases of acute rhinitis in children aged 3 to 7 years promotes repeated upper airway diseases during one year. The study shows more commonly prescribed medications in treatment for acute rhinitis in pediatric population, treatment frequency and lenght of usage, frequency of accute upper respiratorytract infections in children in one year of time. Used materials are anonymous multiquestion surveys that were sent electronically to parents or guardians of children aged 3 to 7 years about acute rhinitis thorough 2023. spring till 2024. spring. A retrospective analysis has been done of collected data. Patient selective criteries were diagnosis of acute rhinitis (SSK-10 J00) and age group of 3-7 years. The data was collected in Microsoft Excel for Microsoft 365 and then analyzed with SPSS Statistics software. Study results: by recieved patient surveys there were 128 children in selected age group. 101 of them were included in the study, excluding patients with chronical ilnesses and patients who did not have acute rhinitis during time period of the research. This reasearch analyzed frequency of acute rhinitis, suitability of selected treatment from patients family and family medicine doctors. The treatment accordance to literature guidlines, its frequency of usage and intranasal medication usage possible affect to recurrent upper airway infections was analyzed. Frequently uses medications recommended from family medicine doctors were nasal drops (Vibrocil, Nodryl) in 78,2% of cases and isotonic nasal spray in 76,2% of cases. Most frequent clinical signs beside rhinitis were fever (75,2%) and disturbance of sleep (59,4%). Most frequent complications in analyzed cases were otitis media and chronic cough (30,6% of patients). Statistically significant weak positive correlation was found between usage of intranasaly used medications recommended by family medicine doctor and increase of recurrent upper airway disseases (Spearman`s p=<0,001, correlation coef. +0,335), therefore in intranasal medication usage increases it increases recurrent upper airway infections. There was not found statistically significant correlation between intranasaly used medication count and increase of reccurent infections (Spearman`s p=0,585).
Pētījuma mērķis: Izpētīt, vai ģimenes ārsta nozīmētu intranazālo medikamentu lietošana pie akūta rinīta veicina bērnu vecumposmā no 3 līdz 7 gadiem atkārtotu saslimšanu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā. Pētījums atspoguļo ģimenes ārsta praksē biežāk nozīmētās medikamentu grupas akūta rinīta ārstēšanā, to lietošanas biežumu un ilgumu, saslimstību ar atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā pediatriskajā populācijā. Pētījuma materiāli un metode: šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts anonīmi aptaujājot bērnu vecumā no 3 līdz 7 gadiem vecākus vai aizbildņus par saslimšanu ar akūtu rinītu, atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām laika posmā no 2023.gada pavasara līdz 2024.gada pavasarim. Tika veikta pieejamo datu retrospektīva analīze ar datu apstrādes programmu SPSS Statistics un Microsoft Excel. Rezultāti: pēc saņemto aptaujas anketu skaita pētījumā piedalījās 128 bērni no kuriem pētījumā tika iekļauts 101 bērns, kurš vismaz vienu reizi gada laikā bija slimojis ar akūtu rinītu un kuram nav diagnosticētas hroniskas saslimšanas. Pētījumā tika analizēti dati par akūta rinīta saslimstības biežumu, ārstēšanas taktiku no pacienta vecāku puses un ģimenes ārsta rekomendēto terapiju. Tika analizēta izvēlētās terapijas atbilstība literatūras datiem, tās lietošanas biežums un intranazāli lietojamo medikamentu iespējamā ietekme uz saslimstību ar augšējo elpceļu saslimšanām. Pēc pētījuma datiem biežākie ģimenes ārstu rekomendētie medikamenti akūta rinīta ārstēšanai bija deguna pielieni Vibrocil, Nodryl (78,2%) un deguna skalošana ar izotonisko sāls šķīdumu (76,2%). Biežākās sūdzības papildus rinītam bija drudzis (75,2%) un miega traucējumi (59,4%), biežākās komplikācijas bija akūts nestrutojošs vidusauss iekaisums un hronisks klepus (30,6% pacientu). Tika konstatēta statistiski nozīmīga vāji spēcīga, pozitīva korelācija (Spearman`s p= <0,001, korelācijas koeficients +0,335) starp ģimenes ārsta biežāk rekomendēto intranazālo medikamentu lietošanu un atkārtotu saslimstību biežumu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā, tādējādi, jo vairāk tiek rekomendēti un lietoti intranazālie medikamenti akūta rinīta ārstēšanai, jo biežāk pacients varētu saslimt ar atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām. Statistiski nozīmīga korelācija netika konstatēta starp ģimenes ārsta rekomendēto intranazāli lietojamo medikamentu skaitu vienā ārstēšanas epizodē pacientam ar akūtu rinītu un saslimšanu biežumu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā (Spearman`s p=0,585).
Pētījuma mērķis: Izpētīt, vai ģimenes ārsta nozīmētu intranazālo medikamentu lietošana pie akūta rinīta veicina bērnu vecumposmā no 3 līdz 7 gadiem atkārtotu saslimšanu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā. Pētījums atspoguļo ģimenes ārsta praksē biežāk nozīmētās medikamentu grupas akūta rinīta ārstēšanā, to lietošanas biežumu un ilgumu, saslimstību ar atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā pediatriskajā populācijā. Pētījuma materiāli un metode: šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts anonīmi aptaujājot bērnu vecumā no 3 līdz 7 gadiem vecākus vai aizbildņus par saslimšanu ar akūtu rinītu, atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām laika posmā no 2023.gada pavasara līdz 2024.gada pavasarim. Tika veikta pieejamo datu retrospektīva analīze ar datu apstrādes programmu SPSS Statistics un Microsoft Excel. Rezultāti: pēc saņemto aptaujas anketu skaita pētījumā piedalījās 128 bērni no kuriem pētījumā tika iekļauts 101 bērns, kurš vismaz vienu reizi gada laikā bija slimojis ar akūtu rinītu un kuram nav diagnosticētas hroniskas saslimšanas. Pētījumā tika analizēti dati par akūta rinīta saslimstības biežumu, ārstēšanas taktiku no pacienta vecāku puses un ģimenes ārsta rekomendēto terapiju. Tika analizēta izvēlētās terapijas atbilstība literatūras datiem, tās lietošanas biežums un intranazāli lietojamo medikamentu iespējamā ietekme uz saslimstību ar augšējo elpceļu saslimšanām. Pēc pētījuma datiem biežākie ģimenes ārstu rekomendētie medikamenti akūta rinīta ārstēšanai bija deguna pielieni Vibrocil, Nodryl (78,2%) un deguna skalošana ar izotonisko sāls šķīdumu (76,2%). Biežākās sūdzības papildus rinītam bija drudzis (75,2%) un miega traucējumi (59,4%), biežākās komplikācijas bija akūts nestrutojošs vidusauss iekaisums un hronisks klepus (30,6% pacientu). Tika konstatēta statistiski nozīmīga vāji spēcīga, pozitīva korelācija (Spearman`s p= <0,001, korelācijas koeficients +0,335) starp ģimenes ārsta biežāk rekomendēto intranazālo medikamentu lietošanu un atkārtotu saslimstību biežumu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā, tādējādi, jo vairāk tiek rekomendēti un lietoti intranazālie medikamenti akūta rinīta ārstēšanai, jo biežāk pacients varētu saslimt ar atkārtotām augšējo elpceļu saslimšanām. Statistiski nozīmīga korelācija netika konstatēta starp ģimenes ārsta rekomendēto intranazāli lietojamo medikamentu skaitu vienā ārstēšanas epizodē pacientam ar akūtu rinītu un saslimšanu biežumu ar augšējo elpceļu saslimšanām gada laikā (Spearman`s p=0,585).
Description
General Practicioner
Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts
Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts
Keywords
akūts rinīts, elpceļu infekcijas, ģimenes ārsts, acute rhinitis, respiratory tract infections, general practitioner