Subpleirālas nepārtrauktās analgēzijas pielietošanas efektivitāte multimodālas atsāpināšanasnolūkos pacientiem pēc video-asistētas torakoskopiskās ķirurģijas

Abstract

Subpleirālas nepārtrauktās analgēzijas pielietošanas efektivitāte multimodālas atsāpināšanas nolūkos pacientiem pēc video-asistētas torakoskopiskās ķirurģijas. Ķirurģiskā iejaukšanās krūškurvja dobumā vēsturiski ir saistīta ar smagu pēcoperācijas sāpju sindromu. Ar video-asistētas torakoskopiskās ķirurģijas (VATS) ievešanu praksē pēcoperācijas sindroms torakālajā ķirurģijā samazinājās, bet joprojām tas ietekmē pēcoperācijas atveseļošanās kvalitāti un ātrumu. Tāpēc torakālās ķirurģijas nozarē par būtisku joprojām saglabājas optimālāko pretsāpju stratēģiju veidu meklēšana pacientiem pēc VATS procedūrām. Medicīnas sabiedrībā zināmas debates par to, kādas ir labākās metodes postoperatīvā sāpju sindroma kontrolei pacientiem pēc VATS, īpaši attiecībā uz reģionālo analgēziju. Uz doto brīdi nav noteikts zelta standarts attiecībā uz VATS pēcoperācijas sāpju sindroma vadību. Šī pētījuma mērķis ir salīdzināt jaunu VATS pēcoperācijas analgēzijas metodi ar izvēles metodi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā. Tie ir subpleirālā nepārtrauktā analgēzija un starpribu nervu blokāde attiecīgi. Tika veikts randomizēts prospektīvs pētījums, kurā piedalījās 18 pacienti. Viņi bija sadalīti 2 grupās: pirmai (9 pacientiem) pēc VATS procedūras tika pielietota subpleirālā nepārtrauktā analgēzija; otrai grupai (9 pacientiem) pēc VATS tika pielietota starpribu nervu blokāde. Piecu dienu garumā pēc VATS procedūras tika mērīti un analizēti: izelpas maksimumplūsma, subjektīva sāpju intensitāte un pēcoperācijas apmierinātība. Lai gan izelpas maksimālplūsmas rādītāji starpribu nervu blokādes grupai bija labāki nekā subpleirālas nepārtrauktās analgēzijas grupai visas piecas pēcoperācijas dienas, statistiski būtiska atšķirība parādījās tikai trešajā pēcoperācijas dienā (t(8) = 3,045, p = 0,016, d = 1,01). Piecu dienu garumā nebija novērota statistiski nozīmīga atšķirība sāpju intensitātē un pacientu pēcoperācijas apmierinātības līmenī. Hipotēze, ka subpleirāla nepārtraukta analgēzija pēc VATS ir efektīvāks atsāpināšanas veids salīdzinot ar starpribu nerva blokādi, neapstiprinājās. Hipotēze, ka pacientu kopējā apmierinātība pēcoperācijas periodā pēc VATS ir labāka, ja multimodālas atsāpināšanas nolūkos reģionālai analgēzijai pielieto subpleirālo nepārtraukto analgēziju, nevis starpribu nerva blokādi, neapstiprinājās. Nepieciešami turpmāki pētījumi. Darbs sastāv no 23 lapaspusēm, 2 nodaļām un 6 apakšnodaļām, 4 attēliem, 3 pielikumiem.Effectiveness of subpleural continuous analgesia as part of multimodal analgesia strategy in video assisted thoracoscopic surgery patients. Thoracic surgery is historically linked to extensive postoperative pain syndrome. With the introduction of video assisted thoracoscopic surgery (VATS) postoperative pain syndrome in thoracic surgery was substantially reduced, but it still remains of great importance because of impact on postoperative recovery quality and speed. There are known debates in medical community regarding search for better techniques of postoperative pain management in VATS patients, specifically, regional analgesia. Gold standard of VATS post-operative pain syndrome management is not established. The objective of this study is to compare up-to-date VATS postoperative pain syndrome management technique with a technique of choice at Centre of Tuberculosis and Lung Diseases, Riga East University Hospital. These are subpleural continuous analgesia and intercostal nerve block respectively. A randomized prospective study of 18 patients was performed. They were divided into 2 groups: first group (9 patients) underwent subpleural continuous analgesia procedure following VATS; second group (9 patients) underwent intercostal nerve block procedure following VATS. During first five postoperative days after VATS peak expiratory flow, subjective pain intensity and postoperative period satisfaction were measured and used in analysis. Although peak expiratory flow performance difference in favour of intercostal nerve block compared to subpleural continuous analgesia was shown on all five postoperative days, difference elicited statistical significance only on day three (t(8) = 3.045 p = .016, d = 1.01). Mean difference between pain intensity as well as postoperative satisfaction level measured with modified Likert scale in patients who underwent subpleural continuous analgesia procedure compared to intercostal nerve block procedure during five postoperative days following VATS were statistically insignificantly different from zero. Hypothesis that up-to-date technique of subpleural continuous analgesia after VATS is more effective analgesic strategy compared to intercostal nerve block has failed. Hypothesis that postoperative period overall satisfaction after VATS is better if part of multimodal analgesic strategy is subpleural continuous analgesia and not intercostal nerve block has failed as well. Further investigation is necessary. The work consists of 23 pages, 2 chapters and 6 subchapters, 4 pictures, 3 appendices.