Vecāku kompetences pilnveides modelis zīdaiņu peldināšanā. Promocijas darba kopsavilkums
No Thumbnail Available
Date
2021
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Statistika liecina, ka visbiežāk noslīkst gados jauni un pārgalvīgi vīrieši, kā arī bērni. Noslīkušo skaits Latvijā ir vairāk nekā 6 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir visaugstākais Eiropas Savienībā, pārsniedzot vidējo rādītāju teju sešas reizes. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā 2017. gadā uz 100 000 iedzīvotāju ir reģistrēti 6.83 noslīkušo, tikmēr 33 valstīs noslīkušo skaits nepārsniedz pat vienu, bet teju pusē (96) valstīs noslīkušo skaits ir vidējā līmenī (LPF, 2018 A, C). Tas ļauj secināt, ka Latvija ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules kontekstā ir starp līderēm statistikā par noslīkušo cilvēku skaitu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam iekļauts uzdevums mazināt noslīkušo skaitu, jo slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijā (Olševska, 2020). Analizējot jaunāko informāciju par 2019. gadu, šādā veidā bojā gājuši 96 Latvijas iedzīvotāji, bet 2020. gada sešos mēnešos bija jau 61 iedzīvotājs. Kamēr Eiropas Savienībā šobrīd vidēji noslīkst viens no 100 000 iedzīvotāju, mūsu valstī – seši, tādēļ Latvijas Peldēšanas federācija izstrādājusi noslīkšanas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2025. gadam vismaz uz pusi samazināt negadījumu skaitu uz ūdens (Olševska, 2020). Ņemot vērā statistikas datus, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību bērnu agrīnai peldināšanai un bērnu turpmākajai peldēšanas prasmju apguvei. Ūdens labvēlīgā iedarbība uz cilvēka organismu ir zināma jau kopš seniem laikiem. Nekādas citas fiziskās aktivitātes nevar līdzināties nodarbībām ūdens vidē, jo ķermeņa bezsvara stāvoklis un horizontāla pozīcija palīdz atslogot mugurkaulāju. Biežas kustības tādā stāvoklī palīdz mugurkaulam sajust pavisam citu slodzi nekā vertikālā stāvoklī, kurā cilvēks pavada 2/3 no savas dzīves, un tas atslogo muguru un sasprindzinājumu starp nervu galiem (Barczyk, Skolimowski & Zawadzka, 2005). Turklāt regulāras peldēšanas nodarbības daudzpusīgi ietekmē cilvēka fizisko attīstību, centrālā nervu sistēma un elpošanas sistēmas, palīdz uzlabot stāju. Lēnas un ritmiskas kustības ūdenī uzlabo asins apgādi un vielmaiņu, stiprina asinsvadu sistēmu (Ahrendt, 1997; Sigmundsson & Hopkins, 2009). Peldēšanas vingrinājumi ir atzīti kā veselības veicināšanas un slimību profilakses līdzeklis (Tanaka, 2009). Peldēšana īpaši pozitīvi ietekmē bērnus, jo ne tikai palīdz novērst noslīkšanas gadījumus, bet arī uzlabo emocionālo veselību, līdzsvara izjūtu, lokanību un spēka īpašības (Protano et al., 2017). Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst aktivitātes, kurās piedalās bērni un vecāki kopā. Tā ir laba iespēja būt kopā, socializēties un veicināt veselīgu zīdaiņa attīstību (Freedman, 2014). Ne vienmēr var atrast laiku, vietu un arī vēlmi darīt to. Tāpēc šeit pamatā var akcentēt bērna vecumu, jo, piemēram, zīdaiņi nevar patstāvīgi rīkoties bez vecāku palīdzības un klātbūtnes (Meredith, Hicks & Stephens, 2001). Aktivitātes var būt dažādas, bet šajā darbā mēs īpašu uzmanību pievēršam peldēšanai. Ūdens vide zīdaiņiem nav sveša, jo aptuveni deviņi mēneši jau ir bijuši pavadīti šajās izjūtās (Johnson, 1996). Un, ja ir iespēja apmeklēt nodarbības ar zīdaini baseinā, vecāki bieži to izmanto. Šajā procesā ir ļoti svarīgi, kā vecāki jūtas šāda veida nodarbībās, kā viņi paši spēj izpildīt vingrinājumus ar zīdaini un kā orientējas specifiskā ūdens vidē (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Daudzi vecāki labprāt vēlas peldināt zīdaiņus, bet bieži vien nepareizi izprot peldināšanas būtību un neprot to atbilstoši īstenot. Nepietiek zināšanu, prasmju un praktisko iemaņu, lai pareizi un atbilstoši rīkotos ūdens vidē, kas kopumā atspoguļojas kā vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Šobrīd pasaulē ir pretrunīgi uzskati par zīdaiņu peldināšanu. Nav noskaidrota optimālākā metode un vingrinājumu lietošanas secība, lai pilnvērtīgi nodrošinātu zīdaiņu peldināšanu. Zīdaiņu peldināšanā ir divas galvenās pieejas: ārstnieciskā un pedagoģiskā. Pedagoģiskā pieeja ietver vecāku apmācību, kā peldināt zīdaini (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Kompetences jēdzienam ir ļoti daudz dažādu skaidrojumu, taču kopumā mēs to varam saistīt ar spējām, pamatojoties uz zināšanām, izvēlēties attiecīgajai situācijai, darbībai atbilstošākos līdzekļus un adekvāti pareizi rīkoties (Koķe, 2003). Vecāku zināšanas, prasmes un attieksme zīdaiņu peldināšanas laikā raksturo vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Veicot zīdaiņu peldināšanas mācīšanu, ir svarīgi palīdzēt vecākiem apgūt atbilstošas zīdaiņa peldināšanas prasmes, lai turpmāk vecāki droši un ar pārliecību var tās patstāvīgi lietot turpmākajā bērna attīstības periodā (Meredith et al., 2001; Jovanovich, 2002). Tas liecina, ka ir nepieciešams nodrošināt optimālu vecāku kompetences pilnveidi zīdaiņu peldināšanā, kas atbilst vecāku spējām un interesēm, kā arī zīdaiņu peldināšanas mācīšanas posmiem. Līdz ar to pētījuma mērķis balstās uz vecāku kompetences pilnveides modeli zīdaiņu peldināšanā.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2014. līdz 2020. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2021. gada 22. jūlijā plkst. 11.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darba kopsavilkums, vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā, struktūra, modelis
Citation
Kurmeļeva, A. 2021. Vecāku kompetences pilnveides modelis zīdaiņu peldināšanā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2021-01_pdk