Emocionālās noturības pilnveide profesionālā dienesta karavīru sagatavotībai stresa situācijās

Abstract

Mērķis - karavīru emocionālās noturības treniņu programmas izveide, aprobācija un izvērtējums emocionālās noturības veicināšanai stresa situācijās. Teorētiskā bāze. Mūsdienās emocionālā noturība tiek atzīta par nozīmīgu faktoru, kas ietekmē indivīda spēju efektīvi pārvarēt stresa situācijas un saglabāt psiholoģisko līdzsvaru. Militārajā vidē, kur profesionālā dienesta karavīri regulāri saskaras ar augsta līmeņa stresu un psiholoģisko slodzi, emocionālā noturība ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu gan individuālo veiktspēju, gan komandas efektivitāti. Metodes ietvēra literatūras analīzi, anketēšanu, pedagoģisko eksperimentu un matemātiskās statistikas metodes. Pētījuma ierobežojumi bija cieši saistīti ar militārā dienesta un starptautisko militāro mācību specifiku. Papildu izaicinājumus radīja laika un resursu ierobežojumi, kas liedza optimāli organizēt aptaujas, lai iegūtu primāros datus no militārā personāla. Tāpat nacionālās drošības prioritātes un stratēģiskie apsvērumi liedza piekļuvi informācijai, kas varētu kompromitēt militāro personālu vai taktisko plānošanu. Pētījumā piedalījās 100 profesionālā dienesta karavīri no Ādažu militārās bāzes, kuri tika sadalīti eksperimenta (n1=50) un kontroles (n2=50) grupās. Pedagoģiskajā eksperimentā tika analizētas emocionālās regulācijas stratēģijas un to saistība ar stresa pārvaldību. Pētījuma hipotēze - izmantojot izstrādāto emocionālās noturības treniņu programmu, profesionālā dienesta karavīru emocionālā noturība stresa situācijās paaugstināsies. Rezultāti pierādīja, ka emocionālās noturības treniņu programma būtiski uzlaboja profesionālā dienesta karavīru emocionālās noturības līmeni stresa situācijās. Eksperimenta grupas dalībnieki uzrādīja ievērojami stabilu “zemas” situatīvās trauksmes līmeni (U = 494, p = 0.005, r = 0.31) un augstākus emocionālās regulācijas kognitīvās (U = 457.5, p = 0.002, r = 0.35) un ekspresīvās (U = 372, p < 0.001, r = 0.45) izpausmes rādītājus salīdzinājumā ar kontroles grupu. Emocionālās noturības treniņu programmas aprobācija pedagoģiskajā eksperimentā parādīja, ka tās ieviešana ļaus novērtēt programmas efektivitāti reālajā praksē, identificēt tās stiprās puses un iespējas uzlabojumiem, lai maksimāli uzlabotu karavīru emocionālo noturību un veiktspēju. Secinājumi un priekšlikumi. Emocionālās noturības treniņu programma tika atzīta par efektīvu un pielāgojamu militārajai videi, un ieteikta izmantošanai visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu gan militārās psiholoģijas teorijā, gan praktiskajā pedagoģijā, piedāvājot metodiski pamatotu risinājumu emocionālās noturības stiprināšanai militārajā dienestā. Pētījums akcentē psiholoģiskās sagatavotības nozīmi militārajā apmācībā un aizsardzības stratēģijās, piedāvājot jaunu pieeju emocionālās stabilitātes uzturēšanai augsta stresa apstākļos.Objective – development, implementation, and evaluation of a training program for enhancing soldiers' emotional resilience in stressful situations. Theoretical basis. Emotional resilience is recognized as a crucial factor influencing an individual's ability to effectively cope with stress and maintain psychological balance. In the military environment, where professional service soldiers frequently encounter high levels of stress and psychological strain, emotional resilience is critically important for ensuring both individual performance and team effectiveness. Methods included literature analysis, surveys, a pedagogical experiment and mathematical statistical methods. Research limitations were closely linked to the specifics of military service and international military training. Additional challenges arose from time and resource constraints, which hindered the optimal organization of surveys to obtain primary data from military personnel. Furthermore, national security priorities and strategic considerations restricted access to information that could compromise military personnel or tactical planning. The study involved 100 professional service soldiers from the Ādaži military base, who were divided into an experimental group (n1 = 50) and a control group (n2 = 50). The pedagogical experiment analyzed emotion regulation strategies and their relationship with stress management. Research hypothesis – implementation of the developed emotional resilience training program will enhance the emotional resilience of professional service soldiers in stressful situations. Results confirmed that the emotional resilience training program significantly improved soldiers' emotional resilience levels under stress. The experimental group demonstrated a significantly stable "low" level of situational anxiety (U = 494, p = 0.005, r = 0.31) and higher cognitive (U = 457.5, p = 0.002, r = 0.35) and expressive (U = 372, p < 0.001, r = 0.45) emotion regulation scores compared to the control group. Validation of the emotional resilience training program through the pedagogical experiment showed that its implementation will allow for a practical assessment of its effectiveness, identification of strengths and areas for improvement, ultimately maximizing soldiers' emotional resilience and performance. Conclusions and recommendations. The emotional resilience training program was recognized as effective and adaptable to the military environment and is recommended for implementation across all National Armed Forces units. The study's findings contribute to both military psychology theory and practical pedagogy, offering a methodologically grounded solution for strengthening emotional resilience in military service. The research highlights the importance of psychological preparedness in military training and defense strategies, introducing a new approach to maintaining emotional stability under high-stress conditions.