Kriminālprocesa pabeigšanas saprātīgā termiņā tiesiskie un praktiskie aspekti

Abstract

Kriminālprocesa pabeigšanas saprātīgā termiņā tiesiskie un praktiskie aspekti. Darba autore: Santa Pēce. Darba vadītājs: Dr.iur., Larisa Saukāne. Tēmas aktualitāte tiek pamatota ar to, ka tieši procesa virzītājs ir tas, kurš izvēlas, kā veikt pirmstiesas izmeklēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka tieši Rīgas reģionā vienam izmeklētājam lietvedībā ir ļoti daudz kriminālprocesu (piemēram, darba autorei lietvedībā ir 703 kriminālprocesu) un ne vienmēr saprātīga termiņa ievērošana vispār ir iespējama. Kriminālprocesa likumā nav konkrēti definēts saprātīga termiņa institūts, un izbeidzot kriminālprocesu, tā ir katra procesa virzītāja interpretācija atbilstoši savu spēju un kvalifikācijas līmenim, līdz ar to veidojas nevienlīdzīga prakse šī institūta skaidrojumā un piemērošanā praksē. Tāpat arī prokurori savos norādījumos bieži vien min apstākli, ka, izmeklējot kriminālprocesu, ir nepieciešams ievērot saprātīgus termiņus, bet paši nevar paskaidrot, ko šis jēdziens nozīmē. Maģistra darba mērķis: analizējot kriminālprocesa pabeigšanas saprātīgā termiņā tiesiskos un praktiskos aspektus, izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus saprātīga termiņa definīcijas pilnveidošanai un konkrēta termiņa noteikšanai. Maģistra darbā autore analizēja saprātīga termiņa institūta vēsturisko attīstību, kā novērtēt termiņa saprātīgumu un kādas pazīmes tas iekļauj, kā arī saprātīga termiņa ievērošanas praktiskos aspektus pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijās. Maģistra darba empīriskajā daļā tika analizēti 292 tiesu nolēmumi, kas pieņemti laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, kuros vērtēts Kriminālprocesa likuma 14.panta pārkāpums. Autore maģistra darba rezultātā ir nonākusi pie secinājuma, ka Kriminālprocesa likumā uz šo brīdi saprātīgu termiņu nevar noteikt ne dienās, ne mēnešos, ne gados, kā arī piedāvājumā nav formulas, kas ļautu to precīzi izrēķināt, lai tas tiktu piemērots praksē, kā arī saprātīga termiņa neievērošana pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ir sistēmiska problēma un tā ir valsts atbildība. Tomēr valsts sistēmiskās grūtības nav attaisnojums kriminālprocesa novilcināšanai, jo valsts pienākums ir garantēt ikvienai personai tiesības uz saprātīgu termiņu, atbilstoši organizējot savu tiesību sistēmu. Darbs satur 86 lapas.Legal and practical aspects of completing the criminal proceedings within a reasonable time. Author of the work: Santa Pēce. Supervisor: Dr.iur., Larisa Saukāne. The topicality of the topic is based on the fact that investigator is the person who directs the process who chooses how to conduct a pre-trial investigation. It is no secret that in the Riga region one investigator has a lot of criminal proceedings (for example, the author has 703 criminal proceedings) and it is not always possible to observe a reasonable term at all. The Law on Criminal Procedure does not specifically define an institute of reasonable time, and upon termination of criminal proceedings, it is the interpretation of each person conducting the proceedings according to their level of ability and qualification, thus creating unequal practice in interpretation and application of this institute in practice. Similarly, prosecutors often mention in their instructions the fact that reasonable time limits must be observed when investigating criminal proceedings, but they themselves cannot explain what this concept means. The aim of the master's thesis: by analyzing the legal and practical aspects of the completion of criminal proceedings within a reasonable time, to draw conclusions and put forward proposals for the improvement of the definition of a reasonable time and the determination of a specific time. In the master's thesis, the author analyzed the historical development of the institute of reasonable time, how to assess the reasonableness of time and what features it includes, as well as the practical aspects of observing reasonable time in the pre-trial investigation and trial stages. In the empirical part of the Master's thesis, 292 court rulings adopted in the period from 1 January 2019 to 31 December 2020, in which the violation of Section 14 of the Criminal Procedure Law was assessed, were analyzed. As a result of the master's thesis, the author has come to the conclusion that in the Criminal Procedure Law at this time a reasonable term cannot be set in days, months or years, and there is no formula in the offer to allow it to be calculated precisely so that it can be applied in practice. non-compliance at the pre-trial stage is a systemic problem and is the responsibility of the state. However, the state's systemic difficulties are not a justification for delaying criminal proceedings, as the state has a duty to guarantee every person the right to a reasonable time by properly organizing his or her legal system. The work contains 86 pages.