Komunikācijas barjeras intensīvās terapijas nodaļas starpdisciplinārā komandā

Abstract

Efektīva komandas komunikācija un koordinācija ir būtiska, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un pacientu drošību intensīvās terapijas nodaļā. (Reader, T. W., 2007) Pētījumi par komunikācijas barjerām medicīnas komandās ir parādījuši hierarhisko un sociālo faktoru ietekmi uz personāla uzvedību (Yates AR, 2013). Intensīvās terapijas nodaļas komandas dalībniekiem ir jāreaģē ātri un skaidri, bet komunikācijas barjeras dēļ komandas loceklis var būt dezorientēts, reaģēt lēnāk, kas var sarežģīt komandas darbu. Komunikācijas barjeras arī samazina intensīvās terapijas nodaļas komandas efektivitāti. Kolēģu pretrunas, nesaskaņas, sadursmes rada risku pacienta veselībai un drošībai, kā arī traucē vispārējam darbam (Murphy, M., 2016). Pētījuma mērķis – Noskaidrot pastāvošās barjeras starp intensīvās terapijas starpdisciplinārās komandas locekļiem. Pētījuma jautājums- Kura komunikāciju barjeru grupa visbiežāk ir sastopama starpdisciplinārās komandas vidū? Pētījuma metode – Kvantitatīvs šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums. Pētījuma izlase – Pētījuma piedalījās intensīvās terapijas nodaļās māsas, ārsti/rezidenti, māsu palīgi/sanitāri no vienas Latvijas slimnīcas. Respondenti bija aicināti piedalīties pētījumā pēc brīvprātības principa. Rezultāti - Divas visbiežāk sastopamās komunikācijas barjeru grupas intensīvās terapijas nodaļā ir fiziskās (21,6%) un psiholoģiskās (21,6%). Pēc pētījuma rezultātiem var liecināt, ka nodaļas darbiniekiem traucē apkārtēja vide (trokšņi, skaļas sarunas blakus, monitora signāli u.t.t.) (21,6%), tik pat darbinieki atzīmē, ka viņiem traucē kolēģa sliktais garastāvoklis (21,6%), bet 19,6% darbiniekus traucē informācijas apmaiņa paceltā tonī un laika nepietiekamība sakarā ar pārāk lielu darba noslogotību. Darbs sastāv no 45 lapaspusēm, 4 attēliem, 6 tabulām un 5 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 46 literatūras avoti.Effective team communication and coordination is essential to improve the quality of care and patient safety in the intensive care unit. (Reader, T. W., 2007) Research on communication barriers in medical teams has shown the impact of hierarchical and social factors on staff behavior (Yates AR, 2013). Team members of the intensive care unit need to react quickly and clearly, but due to the communication barriers, the team member may be disoriented, react more slowly, which can complicate teamwork. Communication barriers also reduce the effectiveness of the intensive care unit team. Contradictions, disagreements, collisions of colleagues pose a risk to the patient's health and safety and interfere with overall work. (Murphy, M., 2016) The aim of the research: To find out the existing barriers between the members of the interdisciplinary team of intensive care unit. Research question: Which group of communication barriers is the most common among an interdisciplinary team of intensive care unit? Research method: Quantitative cross-sectional comparative study. Research group: Intensive care unit nurses, doctors / residents, nursing assistants from 1 Latvian hospital participated the study. Respondents were invited to participate in the study on a voluntary basis. The two most common communication barriers in the intensive care unit are physical (21.6%) and psychological (21.6%). According to the results of the study, it can be shown that the staff of the department is disturbed by the environment (noise, loud conversations nearby, monitor signals, etc.) (21.6%), at the same time they are disturbed by colleagues' bad mood (21.6%), 19,6% of employees are disturbed by the exchange of information in a raised tone and lack of time due to too much workload. The work consists of 45 pages, 4 figures, 6 tables and 5 annexes. 46 literature sources were used in the work.