Patient Related Factors Influencing the Choice of Treatment for Early Childhood Caries

Abstract

Šī retrospektīvā šķērsgriezuma pilot pētijuma mērķis ir noskaidrot ar pacientu saistītos faktorus, kas ietekmē ārstēšanas metodes izvēli (ārstēšana vispārējā anestēzijā, sedācija, konvencionāla ārstēšana, minimāli invazīva un neinvazīva ārstēšana), analizējot pacientu kartiņas. Plānots iegūt pietiekoši daudz datu, lai izvērtētu nepieciešamo pētījuma grupas izmēru epidemioloģiska pētījuma īstenošanai. Pētijumā iekļauti 44 pacienti vecumā no 1 līdz 5 gadiem, no kuriem n = 38 (86,4%) tikai izvēlēta ārstēšana vispārējā anestēzijā un n = 6 (13,6%) tika piemērota konvencionāla ārstēšana. Ārstēšanu plānots veikt Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtā. Vidējais DMFT starp subjektiem bija M = 8,33 (SD = 3,6). Lielākās daļas pacientu dzīvesvieta atradās ārpus Rīgas (65,9%). Pētijumā tika iekļauti dati par dentālo statusu (kariozi, restaurēti, ekstrahēti zobi); vecumu; dzīvesvietu; izvēlēto ārstēšanu (vispārējā anestēzijā, sedācijā, ar konvencionālām ārstēšanas metodēm; minimāli invazīvām vai neinvazīvām ārstēšanas metodēm); pacientu vizīšu skaitu, nepieciešamām dentālām manipulācijām; īpašiem faktoriem, kā fistula, lūzums, pulpas polips, pacienti ar izteiktām bailēm no ārstēšanas. Chi square tests parādīja statistisku korelāciju starp zobu skaitu, kam nepieciešama ārstēšana, un izvēli veikt ārstēšanu vispārējā anestēzijā (w = 0,823; p = 0,010). Netika atrasta statistiski nozīmīga saistība starp ārstēšanas metodes izvēli un pacientu vecumu (p = 0.467), kā arī starp īpašu faktoru esamību un ārstēšanas metodes izvēli. Secinājumā, pacienti ar lielāku ārstēt nepieciešamo zobu skaitu, biežāk tiek ārstēti vispārējā anestēzijā, vecums nav noteicošais faktors metodes izvēlē. Kā arī pētījuma dati norāda, ka izvēle netiek balstīta uz īpašo faktoru esamības.This retrospective cross-sectional pilot study aimed to evaluate what patient related factors are influencing the choice of treatment method (treatment under general anesthesia, sedation, conventional treatment, minimally/non-invasive treatment) by data from patient charts. Furthermore, it was designed to obtain enough data as a pilot study to calculate the necessary sample size for a bigger, epidemiological study. In this study, 44 patients from the age of 1 to 5 years were included, of which n = 38 (86,4%) were treated under GA and n = 6 (13,6%) were treated with conventional treatment. The mean DMFT was M = 8,33 (SD = 3,6). Most of the patients came from outside of Riga (65,9%) to be treated in Stradins University Institute of Stomatology. The collected data includes dental status (decayed, filled, missing teeth); age; place of residency (city, town, region); suggested treatment (under general anesthesia, sedation, conventional treatment, minimally/non-invasive treatment); number of treatments done; type and number of treatments performed; number of teeth needing treatment; observation of special factors like fistula, deep fracture, pulp polyp or extremely fearful patients. The chi square test presented a significant statistical correlation between the number in need of treatment with general anesthesia as treatment choice with a strong statistical power of w = .823 and a significance of p = .010. Furthermore, this study was not able to show a statistically significant difference between the treatment method and age of the patient (p = .467) as well as no statistically significant differences between the two treatments regarding the influence of special factors like observation of fistula, pulp involvement or extreme fear. In conclusion, patients with increased numbers of teeth in need of treatment are more likely needed to be treated under general anesthesia and age is not a relevant factor for treatment choice considering only patients under the age of 6 years. It is not possible to make a treatment decision only based on the presence of special factors like fistula, deep fracture, pulp polyp or extremely fearful patients.