Endovaskulāra transvenoza femoropopliteāla šuntēšana un tās efektivitāte salīdzinājumā ar vaļēju šuntēšanu gara segmenta virspusējās ciskas artērijas oklūzijas ārstēšanā. Promocijas darba kopsavilkums
No Thumbnail Available
Date
2025
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Perifēro artēriju slimība (PAS) ir viena no biežākajām aterosklerozes izpausmēm. Sabiedrībai novecojot, ir sagaidāms PAS gadījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan visā pasaulē. PAS rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos, turklāt var novest pie kritiskas kāju išēmijas, kura apdraud gan ekstremitātes dzīvotspēju, gan pacienta dzīvību. Virspusējā ciskas artērija (VCA) ir asinsvads, kurš visbiežāk tiek skarts kāju artēriju slimības gadījumā. Līdz ar to liela daļa asinsvadu ķirurģijas pētījumu un inovāciju tiek veltītas tam, kā efektīvāk, drošāk un mazinvazīvāk revaskularizēt VCA. Īsas un salīdzinoši vienkāršas stenozes vai oklūzijas jau ilgstoši var efektīvi risināt ar standarta endovaskulārās ārstēšanas iespējām. Savukārt garas un komplicētas hroniskas VCA oklūzijas lielākoties tiek ārstētas ar vaļēju femoropopliteālu šuntēšanu. Tomēr arvien biežāk pacienti ar šādiem VCA slēgumiem ir gados vecāki, ar sliktu vispārējo veselības stāvokli un multiplām blakusslimībām. Šādās situācijās pacientam ir paaugstināts komplikāciju un nevēlamu notikumu risks, veicot vaļēju šuntēšanas operāciju. Pēdējās divās desmitgadēs asinsvadu ķirurgi un invazīvie radiologi intensīvi diskutējuši un pētījuši to, kura revaskularizācijas metode un kuros gadījumos ir pārāka, ārstējot garus un sarežģītus VCA slēgumus. Endovaskulārās ārstēšanas piekritēji norāda uz zemāku komplikāciju, īpaši brūču komplikāciju, risku, kā arī zemāku mirstību perioperatīvajā periodā, kā arī īsāku hospitalizācijas laiku. Savukārt vaļējas šuntēšanas atbalstītāji vērš uzmanību uz ķirurģijas pārākumu ilgtermiņa šunta caurlaidības ziņā, kā arī mazāku nepieciešamību pēc sekundārām intervencēm un zemāku amputāciju risku. Mēģinot apvienot abu minēto metožu priekšrocības, tika radīta endovaskulāra transvenoza femoropopliteāla (ETFP) šuntēšana. Šīs procedūras laikā tiek izveidots šunts no VCA proksimālās daļas līdz caurlaidīgai paceles artērijai virs ceļa locītavas, šuntu implantējot caur dziļo vēnu sistēmu. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrs kā viens no pirmajiem pasaulē veica šīs procedūras, un sekojoši tika analizēti dažādi ar procedūru saistītie aspekti. Pētījums tika veikts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Tajā tika iekļauti 52 pacienti (veiktas 54 procedūras) pētāmajā grupā, kā arī tika izveidotas 2 kontroles grupas – 83 pacienti ar sintētiskās protēzes un 48 pacienti ar autovenozu femoropopliteālu šuntu. Pētāmajā grupā tika iekļauti pacienti ar Rutherforda 3.–5. klīnisko klasi, potītes-augšdelma indeksu (PAI) < 0,7, garām (> 10 cm) VCA oklūzijām un vismaz vienu caurlaidīgu apakšstilba artēriju. Tikai pacienti, kuri bija piemēroti gan endovaskulārai, gan vaļējai šuntēšanai, tika iekļauti pētāmajā grupā. Kontroles grupās tika iekļauti pacienti ar garu VCA oklūziju pēc vaļējas šuntēšanas, kuri neatbilda iekļaušanas kritērijiem endovaskulārajā grupā un kuri piekrita dalībai šuntu caurlaidības novērojuma pētījumā. Pēc revaskularizācijas visiem pacientiem tika veiktas kontroles vizītes ar sešu mēnešu intervālu un kopējo novērojuma ilgumu trīs gadi. Kontroles vizītēs tika veikta klīniskā stāvokļa izvērtēšana, pletismogrāfijas mērījumi (pētāmā grupā) un Duplex ultraskaņas (DUS) izmeklējumi, lai izvērtētu šuntu caurlaidību, ieplūdes un noplūdes asinsvadu stāvokli, venozo sistēmu pacientiem ar transvenoziem šuntiem. Pacienti ETFP grupā saņēma duālu antiagregantu terapiju. Pacienti kontroles grupās pamatā saņēma aspirīna monoterapiju, duālu antiagregantu terapiju (koronāro artēriju slimības gadījumā) vai antikoagulantu (sirds ritma traucējumu gadījumā). Šī disertācija ir strukturēta kā četru recenzētu un starptautiski citētu publikāciju kopa. Vispirms mēs analizējām un publicējām mūsu rezultātus par venozās sistēmas parametru ilgtermiņa izvērtējumu. Tas sastāvēja no klīnisko pazīmju un fizioloģisko parametru analīzes. Otrkārt, tika apkopoti un publicēti ETFP šuntu caurlaidības rādītāji. Tas mums dod iespēju salīdzināt šo endovaskulāro metodi ar citām līdz šim lietotām mazinvazīvās ārstēšanas iespējām. Sekojoši mēs veicām salīdzinājumu starp ETFP šuntēšanu un vaļēju ķirurģisku šuntēšanu gan ar autovēnu, gan sintētisko protēzi. Paralēli šim tika apkopoti dati par ETFP šuntu dinamisku novērošanu pēcoperācijas periodā, izmantojot DUS un PAI mērījumus. Šī ir pirmā publikācija pasaulē par venozās sistēmas fizioloģijas izmaiņām pēc ETFP šuntēšanas. Mēs esam līdz šim vienīgie, kuri izmantoja pletismogrāfiju kā izmeklēšanas metodi un kuriem ir šādi dati. Mūsu rezultāti liecina, ka ETFP šuntēšana nerada būtisku negatīvu ietekmi uz venozās sistēmas funkciju un neizraisa vēnu slimībām raksturīgos simptomus un pazīmes trīs gadu laikā pēc procedūras. Venozā sistēma funkcionāli ir spējīga adaptēties liela kalibra stentprotēzes ievietošanai tajā. Mēs novērojām īslaicīgu vēnu slimības simptomu parādīšanos galvenokārt tūskas veidā, tomēr šīs izmaiņas bija pārejošas un lielākoties izzuda 6 mēnešu laikā. Simptomātiskas dziļo vēnu trombozes risks ETFP šuntēšanas pacientiem ir neliels. Tomēr daļai šādi ārstēto pacientu mēs konstatējām neokluzīvu trombotisku materiālu uz stentprotēzes venozās virsmas. Šī iemesla dēļ mēs rekomendējam vienu gadu pēc ETFP šuntēšanas terapijā pievienot antikoagulantus, lai mazinātu trombotisko komplikāciju risku un nodrošinātu šunta caurlaidību ilgtermiņā. Mēs kā viens no pirmajiem centriem pasaulē publicējām šuntu caurlaidības rādītājus ETFP procedūrām. Primārā caurlaidība gada laikā sasniedza 72,2 %, tomēr pēc trim gadiem šis rādītājs bija samazinājies līdz 43,8 %. Sekundārā caurlaidība gada laikā sasniedza 92,6 % un saglabājās relatīvi augsta līdz pat novērošanas perioda beigām (73,9 % pēc 3 gadiem). Šie rezultāti norāda uz pēcoperācijas novērojumu un sekundāru procedūru nepieciešamību, lai nodrošinātu optimālus rezultātus. Salīdzinot šuntu caurlaidības rādītājus starp vaļēju un ETFP šuntēšanu, ir skaidrs, ka labas kvalitātes vēna ir pārāka par ETFP un sintētisko protēzi garu, sarežģītu VCA oklūziju ārstēšanā. ETFP šuntēšana ir alternatīva ar pieņemamu sekundāro caurlaidību, tomēr šī metode prasa daudz vairāk atkārtotu procedūru, lai nodrošinātu vēnai pielīdzināmus rezultātus. Ja šuntēšanai ir pieejama vēna, tai būtu jābūt pirmās izvēles materiālam virs ceļa locītavas šuntēšanas veikšanai. Savukārt šuntēšanu ar sintētisko protēzi vajadzētu lietot tikai gadījumos, kad nav citu efektīvāku ārstēšanas iespēju. Rezultāti liecina, ka labākos novērošanas rezultātus var sasniegt, kombinējot DUS un PBI mērījumus. Šādā veidā var diagnosticēt restenozes. Tās laikus ārstējot, potenciāli iespējams uzlabot ETFP šuntu caurlaidību. Apkopojot rezultātus, mēs secinām, ka ETFP šuntēšana ir izvēles metode situācijās, kad pacientam ir infekcija un nav šuntēšanai derīgas vēnas, kā arī adipoziem pacientiem, pacientiem pēc apstarošanas un iepriekšējas ķirurģiskas iejaukšanās, kas rada rētaudus un apgrūtina vaļējas operācijas izdarīšanu.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Asinsvadu ķirurģijas centrā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 16. aprīlī plkst. 12.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.
Keywords
promocijas darba kopsavilkums, perifēro artēriju slimība, endovaskulāra ārstēšana, transfemorāla femoropopliteāla šuntēšana, endovaskulāra femoropopliteāla šuntēšana, sintētiskās asinsvadu protēzes, autovēna, šunta caurlaidības rādītāji
Citation
Rumba, R. 2025. Endovaskulāra transvenoza femoropopliteāla šuntēšana un tās efektivitāte salīdzinājumā ar vaļēju šuntēšanu gara segmenta virspusējās ciskas artērijas oklūzijas ārstēšanā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – ķirurģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2025-07_pdk