Fizioterapija kubitālā kanāla sindroma ārstēšanai: darbības jomas pārskats un retrospektīvs vienas kohortas pētījums

Abstract

Nosaukums: Fizioterapija kubitālā kanāla sindroma ārstēšanai: darbības jomas pārskats un retrospektīvs vienas kohortas pētījums Mērķi: 1.Izpētīt un sistematizēt pieejamo zinātnisko literatūru par kubitālā kanāla sindroma izmeklēšanas un fizioterapijas praksē pielietojamām ārstēšanas metodēm. 2.Noskaidrot kāda ir fizioterapeitu praksē pielietotās rehabilitācijas ietekme uz kubitālā kanāla sindroma ārstēšanas rezultātiem un noteikt, kādi novērtēšanas instrumenti tiek izmantoti pacientu funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai. Metodes: Pētījumā tika izmantots paralēlais triangulācijas jauktais dizains. Pirmā daļa: darbības jomas pārskats (scoping review) tika veikts, pamatojoties uz Joanna Briggs Institute (JBI) vadlīnijām, kā arī uz PRISMA-ScR Extension pārbaudes sarakstu, piemērojot PCC (population/concept/context) ietvaru. Pārskatā iekļauto pētījumu atlase tika veikta sistemātiski, pēc iepriekš noteiktiem iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem un rezultāti tika strukturēti tematiskajās kategorijās. Otrajā daļā veikts retrospektīvs vienas kohortas pētījums, analizējot datus, kas apkopoti no SIA “Concordia LL” pacientu medicīniskās dokumentācijas. Tika analizēti pacientu ar kubitālā kanāla sindromu dati, kuri bija saņēmuši fizioterapiju konkrētā ārstniecības iestādē, izvērtējot subjektīvo un objektīvo datu dinamiku vairākos rehabilitācijas posmos. Abu pētījuma daļu rezultāti tika analizēti, pielietojot metodoloģisko triangulāciju, salīdzinot pārskatā identificētās un praksē pielietotās ārstēšanas un diagnostikas metodes. Rezultāti un secinājumi: Pētījuma pirmajā daļā tika atlasīti 19 zinātniskie raksti, kuros tika identificētas vairākas fizioterapeitu praksē pielietojamas kubitālā kanāla sindroma ārstēšanas pieejas, kā pacientu izglītošana, ortožu lietošana, nervu mobilizācijas tehnikas un fizikālās terapijas metodes. Papildus identificētas arī KubKS diagnostikas metodes un funkcionālās novērtēšanas rīki. Retrospektīvajā pētījumā analizēti 67 dalībnieku dati (81 ekstremitāte), izvērtējot fizioterapeitu klīniskajā praksē dokumentētās izmaiņas subjektīvajos un funkcionālajos rādītājos četras nedēļas pēc rehabilitācijas uzsākšanas. Rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgu sāpju intensitātes samazināšanos un satvēriena spēka uzlabošanos, kā arī klīniski nozīmīgām izmaiņām tirpšanā un jušanas traucējumos. Datu metodoloģiskā triangulācija atklāj būtisku atbilstību starp zinātniskajā literatūrā aprakstītajām un klīniskajā praksē pielietotajām ārstēšanas, diagnostikas un funkcionālās novērtēšanas metodēm, vienlaikus izgaismojot nepieciešamību pēc standartizētām, uz pierādījumiem balstītām vadlīnijām kubitālā kanāla sindroma ārstēšanā fizioterapijas praksē.Title: Physiotherapy for Cubital Nerve Syndrome Treatment: A Scoping Review and Retrospective Single-Cohort Study Objectives: 1. To explore and systematize the available scientific literature on diagnostic and physiotherapeutic treatment methods used for cubital tunnel syndrome in physiotherapy practice. 2. To determine how rehabilitation approaches applied in physiotherapy practice influence the outcomes of cubital tunnel syndrome treatment and to identify which assessment tools are used to evaluate patients’ functional conditions. Methods: This study employed a parallel triangulation mixed methods design. The first part involved a scoping review, conducted in accordance with the Joanna Briggs Institute (JBI) guidelines and the PRISMA-ScR Extension checklist, applying the PCC (Population/Context/Concept) framework. Studies were selected systematically, based on predefined criteria, and results were categorized thematically. The second part was a retrospective single-cohort study, analyzing data extracted from medical records of patients treated at SIA “Concordia LL”. Data from patients with cubital tunnel syndrome were analyzed to assess changes in subjective and objective outcomes across rehabilitation stages. Results from both parts were examined using methodological triangulation, comparing treatment and diagnostic methods from the review with those used in practice. Results and Conclusions: In the first part of the study 19 scientific publications were included, identifying several physiotherapy approaches used in clinical practice for the treatment of cubital tunnel syndrome, such as patient education, splints, nerve mobilization techniques and physical therapy modalities. Diagnostic and functional assessment tools for cubital tunnel syndrome were also identified. The retrospective part analyzed data from 67 participants (81 extremities), assessing changes in subjective and functional outcomes documented by physiotherapists four weeks after the start of rehabilitation. Results showed a statistically significant reduction in pain intensity and improvement in grip strength, while changes in tingling and sensory disturbances were not statistically significant. Methodological triangulation revealed a significant correspondence between the diagnostic, therapeutic and functional assessment methods described in the scientific literature and those used in clinical practice. At the same time the findings highlight the need for standardized, evidence-based guidelines for the treatment, diagnosis, treatment and functional assessment of cubital tunnel syndrome in physiotherapy practice.