Rumpja dziļās muskulatūras vingrojumu programma pusaudžu basketbolistēm potītes locītavas aktīvās stabilitātes uzlabošanai

Abstract

Darba nosaukums: Rumpja dziļās muskulatūras vingrojumu programma pusaudžu basketbolistēm potītes locītavas aktīvās stabilitātes uzlabošanai.

Aktualitāte: Potītes locītavas traumas ir visizplatītākais traumu veids komandu sporta veidos, jo īpaši basketbolā. Pēc pirmreizējas potītes locītavas traumas ir palielināts atkārtotas traumas risks, kā arī sportistiem nākas saskarties ar tā izejošām sekām. Korsetes muskulatūra, tajā skaitā arī rumpja dziļā muskulatūra ir kinētiskās ķēdes centrs, kurā korsetes muskulatūra nodrošina rumpja stabilitāti un palīdz efektīvāk pārnest spēku no ķermeņa centra uz ekstremitātēm.

Pētījuma mērķis: Izpētīt astoņu nedēļu rumpja dziļās muskulatūras vingrojuma programmas nozīmi potītes locītavas aktīvās stabilitātes uzlabošanai pusaudžu basketbolistēm.

Metodes: Nejaušināts kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 64 basketbolistes, vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Datu vākšana notika pēc iepriekš sagatavota protokola. Lai novērtētu potītes locītavas aktīvo stabilitāti tika izmantots zvaigznes tests un tika veikti mērījumi priekšējā mediālā, mediālā un aizmugurējā mediālā virzienā. Testa rezultāti tika normalizēti ar kāju garumu, lai izslēgtu kāju garumu ietekmi. Intervences grupa astoņu nedēļu garumā veica iepriekš izstrādātu rumpja dziļās muskulatūras vingrojuma programmu, trīs reizes nedēļā, topošā fizioterapeita vadībā. Savukārt, kontroles grupa turpināja veikt ierasto treniņu rutīnu bez papildus iejaukšanās.

Rezultāti: Intervences grupai pēc astoņām nedēļām statistiski būtiski uzlabojumi gan ar labo, gan ar kreiso kāju priekšējā mediālā (P < ,001), mediālā (P < ,001) un aizmugurējā mediālā virzienā (P < ,001). Savukārt, kontroles grupai nav statistiski būtisku izmaiņu ar kreiso kāju mediālā (P = 0,180) un aizmugurējā mediālā virzienā (P = 0,302), kā arī ar labo kāju mediālā (P = 0,077) un aizmugurējā mediālā virzienā (P = 0,210). Turpretī, priekšējā mediāla virzienā statistiski būtisku izmaiņu gan ar kreiso (P = 0,019), gan ar labo (P= 0,012) kāju, taču, noticis statistiski būtisks pasliktinājums jeb testa rezultāti zemāki nekā pirmajā testēšanas reizē.

Secinājumi: Integrējot treniņa procesā, trīs reizes nedēļā, mērķtiecīgi izstrādātu rumpja dziļās muskulatūras vingrojuma programmu var pozitīvi ietekmēt potītes locītavas aktīvo stabilitāti. Balstoties uz iegūtajiem pētījuma rezultātiem var secināt, ka rumpja dziļās muskulatūras vingrojuma programma ir nozīmīga, lai uzlabotu potītes locītavas aktīvo stabilitāti pusaudžu basketbolistēm.Title of the bachelor thesis: Deep core exercises program for improving the active stability of the ankle joint in teenage basketball players.

Actuality: Ankle injuries are the most common type of injury in team sports, especially in basketball. After a first ankle injury, the risk of re-injury is increased, and athletes have to deal with its consequences. The core muscles, including the deep core muscles of the trunk, are the center of the kinetic chain, in which the core muscles provide stability to the trunk and help to more effectively transfer force from the center of the body to the extremities. Aim of the study: To investigate the role of an eight week deep core exercises programme on improving active ankle joint stability in teenage female basketball players.

Methods: Randomised controlled trial of 64 female basketball players aged 11 to 15 years. Data collection followed a pre-designed protocol. The star test was performed to assess the active stability of the ankle joint and measurements were taken in anterior medial, medial and posterior medial directions. The test results were normalised to leg length to exclude the effect of leg length. The intervention group performed a pre-designed deep core exercise program, three times a week for eight weeks, under the guidance of a physiotherapy student. The control group, on the other hand, continued with their usual exercise routine without additional intervention.

Results: After eight weeks, the intervention group showed statistically significant improvements in both the right and left legs in the anterior medial (P < ,001), medial (P < ,001) and posterior medial (P < ,001) directions. In contrast, the control group showed no statistically significant changes in the left leg in the medial (P = 0,180) and posterior medial (P = 0,302) directions, as well as in the right leg in the medial (P = 0,077) and posterior medial (P = 0,210) directions. However, there was a statistically significant change in the anterior medial direction in both the left (P = 0,019) and right (P = 0,019) legs, but a statistically significant deterioration, the test results was lower than in the first testing session.

Conclusions: Integrated into the training process, three times a week, a purposefully designed deep core exercise program can positively affect the active stability of the ankle joint. Based on the obtained study results, it can be concluded that the deep core muscle exercise program is important for improving the active stability of the ankle joint in teenage female basketball players.